Piesārņojuma avotu identifikācija ūdens attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajā procesā

Secinājumi
1. Latvija ir bagāta ar pazemes saldūdens resursiem, kas parasti ir pasargātāki no antropogēnā piesārņojuma.
2. Latvijā, pamatā izmantojot pazemes avotus dzeramā ūdens apgādei, galvenās problēmas rada dabīgas izcelsmes dzelzs, mangāna un sulfāta jonu paaugstinātā koncentrācija.
3. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu resursu kvalitāte Latvijā visumā atbilst dzeramā ūdens kvalitātei, izņemot paaugstinātu dzelzs, mangāna un atsevišķās vietās sulfāta (infiltrācija no ģipsi saturošiem iežiem) un hlorīda jonu (jūras ūdens intrūzija) koncentrāciju.
4. Tradicionāli ūdens atdzelžošanai izmanto aerācijas un filtrācijas metodi, bet mazas ražības iekārtās – jonu apmaiņas metodi, kurās apvieno ūdens mīkstināšanu ar atdzelžošanu. Lai arī pēdējā laikā tiek ieviestas modernākas metodes, piemēram, bioloģiskā atdzelžošana, metožu izvēle ne vienmēr ir tehniski un ekonomiski pietiekami pamatota.
5. Pazemes ūdens atdzelžošanai var izmantot šādas metodes:
1) oksidēšana ar tai sekojošu dzidrināšanu;
2) adsorbtīvā oksidācija;
3) bioloģiskā atdzelžošana;
4) jonu apmaiņa;
5) filtrācija caur katalītisku slāni;
6) atdzelžošana iezī (reinfiltrācija);
7) dzelzs sekvestrācija.
Metodes ir iedalītas pēc atdzelžošanas mehānismiem. Tomēr iedalījums nav pilnīgi precīzs, jo bieži vienas metodes pamatā ir vairāki mehānismi, piemēram, atdzelžojot iezī norisinās gan adsorbtīvās oksidācijas, gan bioloģiskie procesi.
…