Tradicionāli administratīvās tiesības tiek uzskatītas par tādām, kas katrai valstij noteiktas individuāli – attiecīgi arī strukturētas un funkcionējošas. Tas būtu loģiski, jo pārvaldot noteiktu apgabalu, jāņem vērā tā īpatnības – dzīves, izglītības, kultūras līmenis.
Eiropas Savienībā termins “administratīvā telpa” attiecas uz apgabalu, kur Eiropas Savienības valstu administratīvā sistēma saplūst vienotā modelī – Eiropas modelī. Administratīvā telpa nav atsevišķu, savstarpēji izolētu, pasauļu vienots veselums – tas ir savstarpēji koordinēts, integrēts vienotā pārvaldes sistēmā.
Savukārt Padomju Savienībā termins “administratīvā telpa” attiecināms uz Padomju valstu vienotu administratīvo sistēmu, kas vērsta uz komunistiskās lielvalsts celšanu un padomju varas stiprināšanu.
Būtiskākā atšķirība starp abu savienību administratīvajām telpām ir tāda, ka ES ir daudzu nacionālo valstu savienība, bet Padomju Savienība bija daudzu valstu savienība, kuras ietvaros nacionālās valsts jēdziens tika nonivelēts. Mūsdienās iespējama administratīvā sistēma, kurā novērojam tādu starptautisku pārvaldes struktūrvienību veidošanos, kas neaizvieto nacionālās valstīs esošās, bet gan pastāv vienlaicīgi, tās nedaudz ierobežojot jeb diktējot darbības virzienu.…
