Pārskatot Satversmes tekstu, droši vien visupirms kļūs pamanāms Satversmes
lakonisms, varētu pat teikt – tekstuālais skopums. Jāteic, ka Satversmes lakonisms ir īpaši izvēlēts un apzināts Latvijas Satversmes sapulces lēmums. Satversmes
komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks īpaši uzsvēris, ka “katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārmetumus, to var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai šādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas”.11 Ņemot vērā Satversmes lakonismu, konstitucionālajā praksē nevis Satversmes burtam, bet gan Satversmes garam ir būtiska nozīme konstitucionālisma ideju un vērtību atspoguļojumā. Tieši lakoniskais izteiksmes stils pieļauj Satversmes
normas iztulkot atbilstoši laikmeta garam un prasībām, orientējoties uz modernas
demokrātiskas tiesību sistēmas juridiskajām atziņām. Apzinoties pietiekami
komplicēto Satversmes iztulkošanu, Satversmes tiesa ir īpaši uzsvērusi, ka
“Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments”. Savas spēkā esamības laikā Satversme vairākkārt grozīta, lai tās regulējumā atspoguļotos arī pēdējā gadsimta konstitucionālo tiesību izaicinājumi – valstiskās identitātes un pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā, arī atsevišķas konstitucionālās tiesas izveidošana.…
