Mūsdienu darba tirgū darbinieku tiesību aizsardzība un interešu pārstāvība ir viens no
svarīgākajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgām darba attiecībām. Darba tiesiskās attiecības ietver gan
nepieciešamību nodrošināt darbinieku interešu un pamattiesību, gan arī darba devēju interešu
aizsardzību. Lai gan darba tiesisko attiecību ietvaros vispārēji tiek uzskatīts, ka darbinieks atrodas
mazāk aizsargātā pozīcijā, ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp darbinieka un darba devēja tiesībām.
Arodbiedrības, kā brīvprātīgas un neatkarīgas darbinieku apvienības, vēsturiski ir spēlējušas nozīmīgu
lomu darba apstākļu uzlabošanā un sociālā taisnīguma nodrošināšanā, to pierāda vēsturiski ilgstošā
arodbiedrību (sākotnēji strādnieku savstarpējās palīdzības biedrību) pastāvēšana,1 kā arī Latvijas
Republikas Satversmes 108. pants, kas nostiprina katra darbinieka tiesības brīvi apvienoties
arodbiedrībās.2 Arodbiedrību nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad mainās tehnoloģiju attīstība un aktuāla
kļūst attālinātā darba izplatība. Šī darba mērķis ir izvērtēt arodbiedrību lomu darbinieku pārstāvībā
uzņēmumā, pievēršot uzmanību tiesībām un pienākumiem, kā arī ietekmei uz darba tiesību attīstību
Latvijā. …
