Daugava hidroenerģētikas jomā ir perspektīvākā no Latvijas upēm.
Uz Daugavas bija paredzētas 7 HES kaskāde – Doles, Ķeguma, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Krustpils un Trepes, līdz ar to rastos nelielas Daugavas gultnē ietilpstošās ūdenskrātuves.
Pirmskara gados tika realizēta tikai Ķeguma HES celtniecība.
Pēc II pasaules kara pieauga vajadzība pēc elektroenerģijas un sešdesmitajos gados tika izstrādāta shēma, kas paredzēja 5 hidroelektrostaciju kaskādes. Vispirms bija jāceļ pļaviņu HES, tad Doles (Rīgas), Daugavpils un nobeidzot Jēkabpils HES, lai Daugavā veidotos nepārtrauktas kāpnes.
Pļaviņu ūdenskrātuve Daugavā sākas mazliet lejpus Jēkabpils, kas sedz Lejasdaugavas senlejas augšējo posmu apmēram 57 km garumā. Ļoti izdevīga sakarā ar labiem topogrāfiskiem un inženierģoloģiskajiem apstākļiem bija Pļaviņu HES. Pļaviņu HES ir 3. stacija no grīvas. Pļaviņu HES būvniecību uzsāka 1961. gadā. Pirmie 5 hidroagregāti darbojas kopš 1965. gada, bet pārējie 5 tika iedarbināti līdz 1968.gadam.
Pļaviņu HES radītā negatīvā ietekme
Unikālo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju un objektu zaudēšana
Pie Pļaviņām pirms un pēc Pļaviņu HES būvniecības
Pļaviņu HES radītā negatīvā ietekme.…
