Tik pat svarīgas ir saskarsmes prasmes, izpalīdzība, līdzjūtība un cieņa vienam pret otru. Jo sava aroda lietpratējs, kurš nemāk iejusties kolektīvā un ir noslēgts, netiek pieņemts kā ģimenes loceklis un līdz ar to netiks sargāts kā neaizvietojams kolektīva ķedes posms.
Ar augstāk minēto es vēlējos pateikt, ka dzīvē nepieciešams visu laiku pilnveidoties. Arī darbā ir jācenšās dzīvot, nevis vienkārši eksistēt. Ģimenē mēs tiecamies pilnveidoties, kļūt labākiem, attīstīt īpašības, kā rezultāta mēs esam neaizvietojami. Arī darbā nedrīkst zaudēt dzīves jēgu – ir jādzīvo un jāpārtrauc vienkārši eksistēt. Būt neaizstājamam savā darba vietā ir būtiski gan no finansiālā skatu punkta, kas nodrošina stabilus ienākumus, gan arī no emocionālā viedokļa, kas rada otras ģimenes sajūtu un padara ikdienas darba gaitasi vērtīgākas.
…
