Testamenta jēdziens, spēja taisīt testamentu, neatraidāmie mantinieki un viņu neatņemamā daļa

SECINĀJUMI
1. Likumā ietvertā prasība pēc obligātas liecinieku klātbūtnes pie publiska testamenta sastādīšanas vispārējos gadījumos ir lieka un apgrūtinoša prasība. Notārs ir valsts amatpersona, kurai valsts uzticējusi taisīt publiskus aktus, jo citos gadījumos, kad notārs taisa aktus, nav vajadzīga liecinieku klātbūtne. Tādējādi arī taisot publisku testamentu nebūtu vajadzība pēc lieciniekiem, ja testaments taisīts pie notāra vai ja tas aiznests notāram paraksta apstiprināšanai.
2. Ja mantojuma atstājējam kādu sevišķu apstākļu dēļ nav iespējams taisīt rakstisku privātu vai publisku testamentu, viņam ir tiesības izteikt savu pēdējo gribu mutiski. Likums paredz, ka šāds mutisks testaments testamenta atstājējam ir jāizteic divu šim nolūkam pieaicinātu liecinieku klātbūtnē. Šādi sastādīts testaments nav drošs un grūti pierādīt, ka tieši tāda bijusi testatora pēdējā griba. Šādu likumā paredzēto iespēju pieaicinātie liecinieki var izmantot ļaunprātīgi par labu kādam trešajam.
3. Ja privāts testaments ir rakstīts pašrocīgi, piedaloties diviem lieciniekiem, un, ja kāds no testamenta lieciniekiem ir miris un testamenta spēkā esamību nevar pierādīt ar citiem līdzekļiem, tad testamentu nevar atzīt par stājušos likumīgā spēkā. Likumdevējs nav izskaidrojis, ko darīt šādās situācijās.
…