Tiesību tālākveidošana

Secinājumi

Rakstot darbu autore ir sasniegusi konkrētu mērķi, izpildīja uzdevumus un izdarīja secinājumus, ka neviens likums, kurš tiek izdots nespēj nekad noregulēt pilnīgi visus iespējamos tiesiski svarīgos dzīves gadījumus, tas ir, jebkurš likums ir objektīvi „nepilnīgs”.
Nepilnība var tikt kvalificēta par likuma robu, līdz ar to ciktāl šī nepilnība uzskatāma par likuma robu, tiesnesim, kurš saskaras ar to ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums to „aizpildīt”. Līdz ar to tiesnesim pastāvošās sistēmas ietvaros „jārada’ jauns tiesību noteikums.
Tiesību tālākveidošana ir attiecīgā likuma roba aizpildīšana, kas ietver arī jaunu tiesību noteikumu un pat veselu tiesību institūtu „radīšanu” tiesu praksē, bet tas savukārt jāveic tikai tad, ja lietu nevar izspriest likuma iztulkošanas ceļā, izmantojot visas iztulkošanas metodes;
Runājot par tiesību normu piemērošanu, jāpiemin sekojošais, ka praksē bieži vien ir grūtības noteikt, kad runa ir par tiesību normas paplašināto iztulkošanu, kad runa iet par analoģiju vai arī pretēji, kad runa iet par tiesību normas ierobežojošu iztulkošanu vai kad runa iet jau par teleoloģisko redukciju.
…