-
Mājas kontroldarbs Eiropas valstu un tiesību vēsturē
KĀRTU PĀRSTĀVNIECĪBAS UN ABSOLŪTĀ MONARHIJA FRANCIJĀ, ANGLIJĀ UN VĀCIJĀ
Francijā XIV gs. sākumā izveidojās kārtu pārstāvības monarhija. Tas ir tāds monarhijas veids, kur karaļa varu ierobežo kārtu pārstāvji. Kārtu pārstāvības monarhija Francijā izveidojās Filipa IV Skaistā valdīšanas laikā (1285 – 1314). Viņš 1302. gadā sasauca kārtu pārstāvju sapulci – Ģenerālštatus. Ģenerālštatos piedalījās visu triju kārtu pārstāvji – muižniecība, garīdzniecība un pilsētnieki. Kārtu pārstāvjiem vajadzēja palīdzēt karalim nokārtot strīdu ar Romas pāvestu Bonifāciju VIII. Ģenerālštatu sasaukšana nebija noteikta ne ar dokumentu, ne ar kaut kādu tiesisku aktu. 1337. gadā sākās Francijas un Anglijas karš, kas ar pārtraukumiem turpinājās simt gadus. Romiešu tiesības ar savu skaidrību un precīzajiem formulējumiem bija nesalīdzami pārākas par vietējām paražu tiesībām. Romiešu tiesības bija pieņemamas arī karalim un zemes īpašniekiem, jo tās atzina īpašumtiesību neierobežoto raksturu. Romiešu saistību tiesības ar dažāda veida līgumiem un to noslēgšanas brīvību atbilda tirdzniecības un amatniecības attīstības prasībām. Tāpat arī mantojuma tiesības ar plašo testamentāro brīvību. Francijā izveidojās absolūtā monarhija, tas ir, tāda valsts iekārtas forma, kur visa likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara atrodas vienas personas – monarha – rokās. Francijā absolūtisms izveidojās tik pilnīgā jeb klasiskā formā kā nevienā citā valstī. Sākot ar XVI gs. Francijā pastiprinājās politiskā centralizācija. Agrākās senjorijas tika pārvērstas par provincēm, ko pārvaldīja karaļa ierēdņi. Viņi ievāca nodokļus, iesauca rekrūšus un sprieda tiesu. Izdodot likumus, karaļi sāka atsaukties vienīgi uz savu personīgo gribu, tā uzsverot savu augstāko varu. Sākot ar Fransuā I, karaļi sevi uzskatīja par visas valsts varas, tiesību un taisnīguma avotu. Absolūtisma laikmetā Francijā palielinājās tiesu skaits, to sistēma bija sarežģīta un vienkāršajam cilvēkam maz pieejama. Bieži praktizēja tā saukto evokāciju jeb dižciltīgo personu lietu izņemšanu no vispārējām tiesām un nodošanu karaļa padomei. …
KĀRTU PĀRSTĀVNIECĪBAS UN ABSOLŪTĀ MONARHIJA FRANCIJĀ, ANGLIJĀ UN VĀCIJĀ, FEODĀLO PILSĒTU IZVEIDOŠANĀS, TIESISKAIS STATUSS UN PĀRVALDE FRANCIJĀ, VĀCIJĀ UN ITĀLIJĀ, VIDUSLAIKU FEODĀLĀS TIESĪBAS EIROPĀ XI – XV GS., KANONISKĀS TIESĪBAS UN INKVIZĪCIJA XI – XV GS., KRIEVIJAS FEODĀLĀ VALSTS UN TIESĪBAS XI – XIX GS., BIZANTIJA UN JUSTINIĀNA KODIFIKĀCIJA VI GS., ROMIEŠU TIESĪBU RECEPCIJA EIROPĀ, BURŽUĀZISKĀ REVOLŪCIJA ANGLIJĀ UN PARLAMENTĀRĀS MONARHIJAS IZVEIDOŠANĀS (XVII – XX GS.), LIELĀ FRANCIJAS BURŽUĀZISKĀ REVOLŪCIJA UN BURŽUĀZISKĀS REPUBLIKAS ATTĪSTĪBA XVIII – XX GS., PARĪZES KOMŪNAS VALSTS UN TIESĪBAS NO VĀCU SAVIENĪBAS PIE VĀCIJAS IMPĒRIJAS BURŽUĀZISKO TIESĪBU IZCELŠANĀS UN ATTĪSTĪBA EIROPĀ ASV – IZCELŠANĀS UN DEMOKRĀTIJAS ATTĪSTĪBA (DEKLARĀCIJA UN KONSTITŪCIJA) SOCIĀLISTISKĀ VALSTS UN TIESĪBAS KRIEVIJĀ (1917. – 1991.g.)
