Interesi par normaņu-ģermāņu tiesībām izraisa tas, ka apmēram pirms 1000 gadiem tas ir aptuveni 10. g.s. tieši šajās Eiropas vidienes valstīs nostiprinājās tiesību sistēma, kas pamazām aptvēra Rietumeiropu, Skandināviju, Baltijas piekrasti. Šī sistēma, papildināta ar romiešu civiltiesību normām, ir pamatā pašreizējo Eiropas valstu tiesībām.
Savukārt jebkādu tiesību izpēte nav iespējama bez iepazīšanās ar attiecīgiem tiesību avotiem, tādēļ jāiepazīstas ar šo jēdzienu.
Termins “tiesību avoti“ plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Tā izcelsme gan tiek saistīta ar daudz senākiem laikiem. Pirmo reizi šo terminu esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajam un privātām tiesībām).
Vispārpieņemtas tiesību avota izpratnes nepastāv. I.Krastiņš savā skaidrojošajā vārdnīcā “Tiesību teorijas pamatjēdzieni” tiesību avotu skaidro kā “specifisku valstiskās gribas izpausmes veidu, ar kura palīdzību griba kļūst par tiesībām”. …
