Secinājumi
1. Ir nepieciešams izstrādāt vienotu „morālā kaitējuma” definīciju, lai veidotos vienota tiesu prakse.
2. Civillikuma 1635.pantā nepieciešams paplašināt subjektu loku, kuriem morālais kaitējums pieņemts par esošu, iekļaujot to subjektu loku, kam netaisnīgi ierobežotas to pamattiesības.
3. Morālais kaitējums ir katrai personai individuāls nemantisks kaitējums, kas rada negatīvas izmaiņas personas psihē un emocionālajā stāvoklī radot ciešanas, tamdēļ kaitējuma esamību un smagumu var pierādīt tikai cietusī persona.
4. Tiesai nosakot morālā kaitējuma atlīdzību, ir jāsniedz paskaidrojums, kāpēc tieši šāds apmērs konkrētajā situācijā pēc tiesas ieskata ir atbilstošs.
5. Morālā kaitējuma tiesas noteiktais atlīdzinājums dažādām personām vienādu tiesību aizskāruma rezultātā var būt atšķirīgs.
6. Tiesas noteiktajam morālā kaitējuma atlīdzinājumam, lai tas būtu atbilstošs, ir jāpilda trīs funkcijas-taisnīguma, preventīvā, samierināšanas.
…
