Nelaimes gadījumi darbā - darbiniekam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas problemātika

Līdz ar daudzo ražošanas un būvniecības nozaru straujo attīstību Latvijā simtiem darbinieku cieš nelaimes gadījumos darbā, kuros viņi gūst dažāda smaguma ievainojumus – vieglus, smagus (ar pilnīgu darbspēju zaudēšanu vai bez tās) un diemžēl arī nāvējošus. Ikviens nelaimes gadījums izraisa fiziskas un psiholoģiskas ciešanas, darbspēju zudumu, uztraukumu un ciešanas darbiniekam un darbinieka ģimenei. Nelaimes gadījumi darbā padara darbinieku vai nu uz laiku, vai pavisam nespējīgu veikt savu darbu, līdz ar to nelaimes gadījums nodara kaitējumu gan cilvēkam, gan sabiedrībai kopumā, jo uz laiku daļēji vai pilnībā sabiedrība zaudē ekonomiski aktīvu sabiedrības locekli, kas, protams, ir tās būtiska un neatņemama daļa. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības joprojām ir nopietna un neatrisināta problēma Latvijā. Vērtējot nelaimes gadījumos bojā gājušo skaitu uz 100 000 darbiniekiem, Latvijai ir vieni no negatīvākajiem rādītājiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neviens no mums nav pasargāts no ikdienas likstām un nelaimēm, tajā skaitā arī no nelaimes gadījumiem darbā, tāpēc likumdevējs noteicis veikt obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pēc to ieviešanas ikviens strādājošais tiek iesaistīts apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Darba vietās parasti bojā iet gados jauni un nepieredzējuši cilvēki, kā arī cilvēki, kas būtu varējuši strādāt vēl daudzus gadus. Katru gadu pasaulē iet bojā ap 12 tūkstošiem strādājošu bērnu. Raugoties no ekonomiskā viedokļa, tas nozīmē, ka ir zaudētas daudzas dzīves un daudzi darba gadi. Nelaimes gadījumu skaitam pasaulē ir tendence samazināties tādēļ, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs samazinās strādājošo skaits nozarēs un ražotnēs, kurās ir paaugstināta bīstamība. Savukārt letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanās ekonomiski attīstītākajās valstīs ir izskaidrojama ar to, ka nelaimes gadījumos cietušajiem tiek sniegta kvalitatīva un laicīga pirmā palīdzība, kā arī pastāv iespēja darbiniekus ātri nogādāt medicīniskajā iestādē, kur tiem ir iespējams saņemt augstākā līmeņa ārstēšanas kursu. Pēdējā laikā pastāv liela iespēja, ka ekonomiskās darbības globalizācija varētu veicināt vairāku jaunu negatīvo faktoru iedarbību uz strādājošo dzīvību un veselību. Tādi globalizācijas aspekti kā pasaules tirdzniecības apjoma pieaugums un modernu tehnoloģiju ieviešana prasa jaunu darbības formu organizāciju, kas savukārt rada jaunu traumatisko risku un arodslimību parādīšanos. Daudzos pasaules reģionos globalizācija palīdz uzlabot darba aizsardzības sistēmu, taču citos reģionos globalizācija ir devusi vairāk negatīvu nekā pozitīvu rezultātu. Mazajos un vidējos uzņēmumos ir bīstamāki darba apstākļi un nelaimes gadījumu risks ir lielāks, jo tiem ir mazāk līdzekļu, ko tie velta darba aizsardzībai.