Lai Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāte kopumā tuvotos attīstīto valstu dzīves kvalitātei, nozīmīgs resurss ir gan iedzīvotāju zināšanas un prasmes, gan viņu spējas elastīgi pielāgoties jauniem apstākļiem un pārorientēties, ja nepieciešams, efektīvi izmantojot iegūtās zināšanas un prasmes. Finanšu pratība ir būtiska mūsdienu indivīda dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā.
2012. gada nogalē Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas studenti sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju veica otro pētījumu par jauniešu finanšu lietpratību, atlasot vidusskolas vecuma jauniešus un pētot mājsaimniecības, kurās tie dzīvo. Pētījuma gaitā tika pievērsta uzmanība vairākām ar finanšu lietpratību saistītām tēmām – izpratnei par to, ko nozīmē būt finanšu lietpratīgam, vērtējumam, kas dots par savu un mājsaimniecības lietpratību, kā arī tam, kā paustā attieksme novērojama mājsaimniecības darbībā. Pētījuma gaitā atklājās vairāki paradoksi attiecībā uz to, kā mājsaimniecību locekļi pieņem lēmumus saistībā ar mājsaimniecības budžeta plānošanu. Pētījuma rezultāti ļauj veidot efektīvāku un aptverošāku finanšu lietpratības apmācību skolās, kā arī rosina diskusiju par ģimenes, kopienas un finanšu institūciju lomu iedzīvotāju finanšu lietpratības veidošanā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika izveidotas rekomendācijas, lai veicinātu izpratni un sadarbību starp mājsaimniecībām un finanšu institūcijām.
Latvijā līdz šim nav notikuši regulāri valsts mēroga pētījumi, kas noskaidrotu finanšu pakalpojumu patērētāju zināšanu līmeni visos būtiskajos finanšu pratības tematos un dotu iespēju mērīt aktivitāšu ietekmi un finanšu pratības līmeņa izmaiņas sabiedrībā noteiktā laika posmā.
…
