Daudzu pētnieku uzmanība tika vērsta galvenokārt uz agresijas cēloņu noskaidrošanu, nevis uz tās novēršanas vai reducēšanas līdzekļu meklējumu. Tik neiepriecinošo lietu stāvokli var izskaidrot ar plašu izplatīšanu, no vienas puses, pārliecību par to, ka mums jau ir zināmi agresīvu darbību novēršanas efektīvākie veidi — sods un katarse; un, no citas — priekšstati par to, ka agresiju var reducēt faktoru eliminācijas ceļā, kas sekmē tās izpausmi. Tomēr neviens no tiem nesaskan ar esošajiem empīriskajiem datiem.
Draudošais sods patiešām var kalpot par agresijas novēršanas efektīvu līdzekli, bet tikai tajā gadījumā, ja agresors neatrodas ārkārtējā niknuma stāvoklī; ja sods, kuru viņš var sagaidīt, pietiekami bargs; ja tā pielietojuma varbūtība ir patiešām augsta un ja labums no agresīvas darbības veikšanas ir ne pārāk augsts.
Īstens sods tāpat var noturēt agresoru no agresīvu darbību turpmākās veikšanas, bet tikai tajā gadījumā, ja saņēmējs uzskata sodu pilnīgi pelnītu, ja sods seko uzreiz pēc agresīvu darbību veikšanas un tiek izpildīts pēc uzstādītiem likumiem. …
