-
Civiltiesību avoti
2)Vispārējie tiesību principi. (tiesiskajā sist. vispāratzītās tiesību pamatnostādnes, vadošās idejas, kas tiek izmantotas, lai konkretizētu tiesību normu saturu, piemērošanas priekšnoteikumus, veidu, kā arī var tikt tieši piemērotas līdzīgi kā tiesību normas.)Principi, kas raksturīgi civiltiesībām kopumā:
privātautonomijas princips(tiesību subjekti var brīvi, pēc savas izvēles un ieskatiem veidot savstarpējās tiesiskās attiecības),
līgumu brīvības princips (tiesību subjekts var brīvi izlemt, vai noslēgt līgumu, ir tiesīgs brīvi izvēlēties līguma saturu, līgumpartneri un līguma formu),
labas ticības princips(tiesību subjektiem savas tiesības ir jāizlieto un subjektīvie pienākumi jāpilda pēc labas ticības jeb ievērojot citu personu pamatotās intereses),
uzticības aizsardzības princips(tiesiskās stabilitātes veicināšanas nolūkā aizsargā tiesību subjekta labticīgu paļaušanos uz konkrētā tiesiskā stāvokļa atbilstību īstenībai, kaut varbūt šāda atbilstība nemaz nepastāv),
publiskās ticamības princips(tiesību subjekti var uzticēties uz likuma pamata pastāvošo publisko reģistru (zemesgrāmatu, komercreģistra) ierakstu patiesumam).…
Civiltiesību avoti. 1)patstāvīgie tiesību avoti (vispārsaistošs raksturs) – normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi, ieradumu tiesības, 2)tiesību palīgavoti(tiesību izzināšanas avots) – tiesu prakse, tiesību doktrīna. 1)Normatīvie tiesību akti. a) Latvijas normatīvie tiesību akti. Likums formālā nozīmē (norm. akts, ko izdevis likumdevējs LR Satversmē paredzētajā kārtībā, piem. kodeks) un likums materiālā nozīmē (jebkurš norm. akts), ārējais norm.akts (nenoteiktam tiesību subjektu lokam saistošs jeb vispārsaistošs) un iekšējais norm.akts (saistošs pašai izdevējinstitūcijai, tās struktūrvienībām, darbiniekiem, piem. darba kārtības noteikumi), kodekss (norm.akts, kurā vienotā sistēmā sakārtotas kādas tiesību nozares normas, ko pieņem likumdevējs (LR Saeima), tā sastādīšanu sauc par kodifikāciju. Latvijā ir 3 kodeksi: Civillikums, Komercilikums, Darba likums), MK noteikumi (pieņemti, izpildot Saeimas pieņemtā likumā ietvertu pilnvarojumu vai gadījumos, kuros attiecīgais jautajums ar likumu nav noregulēts) b) Eiropas Savienības tiesību akti (veicina dalībvalstu civiltiesību, īp. speciālo civilt., harmonizāciju, pārvarot
