Saskaņā ar Darba likuma 1.pantu darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme , Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.
Pamatojoties uz Darba likuma 3.pantu darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, un pamatojoties uz šī paša likuma 4.pantu darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Balstoties uz iepriekšminēto Latvijas Republikā ir sekojoši tiesību akti, kas regulē tiesiskās attiecības starp darba ņēmēju un darba devēju, tai skaitā darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu un kārtību:
1. Latvijas Republikas Satversme, kuras 106.pants nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” No minētās normas izriet, ka personai ir tiesības ne tikai izvēlēties sev atbilstošu darbavietu, bet arī tiesības atteikties no darbavietas, kas neatbilst personas spējām un kvalifikācijai, kā arī darba devēja tiesības atteikt darbu personai, kura spējas un kvalifikācijas neatbilst attiecīgajai darbavietai. …
