[3] Diemžēl mūsu kopdzīve nebija veiksmīga, kaut arī laulības pirmajos gados savstarpējās attiecības bija labas. Ar laiku konstatēju, ka Atbildētājam ir atšķirīgi uzskati par laulību, ģimenes dzīvi un laulāto kopdzīvi. Mēs esam dažādu interešu, uzskatu un raksturu cilvēki, kā rezultātā kopdzīve neizveidojās saskanīga. Arvien biežāk starp mani un Atbildētāju radās strīdi un domstarpības, Atbildētāja uzvedība kļuva ar vien agresīvāka, kā rezultātā man radās pamatotas bažas par savu veselības stāvokli.
[4] Augstāk norādīto nesaskaņu dēļ, mūsu attiecības izira, un ar Atbildētāju dzīvoju šķirti jau kopš 2013.gada 1.decembra. Laulāto attiecības starp mums nepastāv. Uz šo brīdi mūsu laulāto attiecības ir pilnīgi izirušas, mums nav kopīgu interešu, kopīgas saimniecības.
Civillikuma 71.pants paredz: „Laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos”.
Atbilstoši Civillikuma 72.pantam, pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību (Civillikuma 73.panta nosacījumi). Savukārt saskaņā ar Civillikuma 74.panta 1.punktu, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu.
…
Prasības pietekuma tiesai paraugs par laulības šķiršanu un uzturlīdzekļu piedziņu. [2]Pirms laulības reģistrācijas, 2008.gada 12.decembī piedzima mūsu kopīgais bērns E.K.,personas kods:121208-11431 (Turpmāk-bērns) , ko apstiprina dzimšanas apliecība Nr. LV AC 6743725689[Pielikums Nr.1] [3] Diemžēl mūsu kopdzīve nebija veiksmīga, kaut arī laulības pirmajos gados savstarpējās attiecības bija labas. Ar laiku konstatēju, ka Atbildētājam ir atšķirīgi uzskati par laulību, ģimenes dzīvi un laulāto kopdzīvi. Mēs esam dažādu interešu, uzskatu un raksturu cilvēki, kā rezultātā kopdzīve neizveidojās saskanīga. Arvien biežāk starp mani un Atbildētāju radās strīdi un domstarpības, Atbildētāja uzvedība kļuva ar vien agresīvāka, kā rezultātā man radās pamatotas bažas par savu veselības stāvokli. [4] Augstāk norādīto nesaskaņu dēļ, mūsu attiecības izira, un ar Atbildētāju dzīvoju šķirti jau kopš 2013.gada 1.decembra. Laulāto attiecības starp mums nepastāv. Uz šo brīdi mūsu laulāto attiecības ir pilnīgi izirušas, mums nav kopīgu interešu, kopīgas saimniecības. Civillikuma 71.pants paredz: „Laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos”. Atbilstoši Civillikuma 72.pantam, pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību (Civillikuma 73.panta nosacījumi). Savukārt saskaņā ar Civillikuma 74.panta 1.punktu, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu.
Pielikuma nav.
