-
Zemes pieprasīšana un piešķiršana
Tiesu prakse
Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedums lietā Nr. A42447307.
Spriedumā tiesa pārbaudīja, vai ir pamatots pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu piešķirts īpašumā zemesgabals platībā X.
Pamatojoties uz minētajās tiesību normās ietverto regulējumu, secināms, ka gadījumā ja pieteicējs vēlējās iegūt pastāvīgā lietošanā zemesgabalu, tad pieteicējam bija pienākums vērsties pašvaldībā ar iesniegumu līdz 1991.gada 20. jūnijam.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs likumā noteiktajā termiņā ar iesniegumu par zemesgabala piešķiršanu lietošanā nav vērsies.
Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar minētajām tiesību normām, pašvaldībā nav pieņemts lēmums par zemes gabala piešķiršanu pieteicējam lietošanā, atzīstot pieteicēja tiesības iegūt zemesgabalu īpašumā. Līdz ar to pieteicejam ir zudušas tiesības prasīt piešķirt lietošanā strīdus zemesgabalu.
- Tiesu prakse -
Satversmes tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-13-01 (2012.gada 27.janvārī).
Izskatīja lietu “Par likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta piezīmes vārdu „un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam”
Saeima 2011. gada 22. septembrī grozīja likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta piezīmi. Ar šiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 19. oktobrī, piezīmes vārdi “zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības” tika aizstāti ar vārdiem “zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.
…
Latvijai, atgūstot valstisko neatkarību, bija nepieciešams atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz īpašuma tiesībām, pāriet uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā būtu privātīpašums. Jānis Lazdiņš: “zemes tiesisko attiecību maiņa pēc LR neatkarības atjaunošanas de facto 20.gadsimta deviņdesmitajos gados notika ar mērķi atjaunot taisnīguma principu, kas tika ignorēts padomju okupācijas gados, komunistiskajam režīmam veicot īpašumu nacionalizāciju. Tādējādi par Latvijas valsts uzdevumu kļuva īpašumu denacionalizācija, tas ir, īpašumtiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem, kuriem padomju vara tos bija atņēmusi. Latvijā realizētās zemes reformas mērķis bija atjaunot vēsturisko taisnīgumu”