Prezentējot kvalitatīvos datus, ir iespējami vairāki veidi:
atklātums – Marks Konstass (1993.) uzskatīja, ka visa veida kvalitatīvo pētījumu un metožu atlasei ir jābūt drošai, kā arī prezentācijas veida izvēlei ir jābūt racionālai. Atklātumu Konstass uzskatīja par būtisku priekšnoteikumu, jo daudzi pētnieki izmanto jaunas pētījumu metodes savām studijām vai arī pielieto jau esošās metodes jaunā, neordinārā veidā. Tāpēc par šādiem jauninājumiem ir jāinformē savi kolēģi. Ņemot to vērā, Konstass aizstāvēja atklātumu pētījumu prezentācijā. Atklātuma jēdziens iekļauj sevī arī „citu, otru” pētījumā. „Otrs” var būt pētījuma dalībnieks vai arī kāds kolēģis, kurš komentē vai lasa prezentējamo darbu.
dati kā zvaigznes – viens no kvalitatīvo pētījumu jaukumiem ir tas, ka pētnieks var redzēt iegūto datu raksturīgākos aspektus un veidot pilnvērtīgu pētāmās tēmas ainu. Pētniekam ir jārekonstruē laika gaitā iegūtie dati. Roberts Hopers (1986.) uzskatīja, ka pētniekam iegūtie dati ir arī jāparāda uzskatāmi. Pirms datu noklausīšanās un kodēšanas, pētniekam tos vairākkārt ir jāatsijā un jāpārbauda.…
