| Nr. | Chapter | Page. |
| Pilnvarojuma atšķirības administratīvajā procesā un Civilprocesā | 3 | |
| Pilnvarojuma apjoms | 3 | |
| Secinājumi | 4 |
SECINĀJUMI
Gan Civilprocesā gan administratīvajā procesā pilnvarojums nozīmē vienu un to pašu, vienīgā atšķirība ir tā, ka ar terminu „pilnvarojums” administratīvajā procesā saprot iestādes vai amatpersonas kompetenci un/ vai rīcību, tādēļ civilprocesā par to nevar runāt.
Savukārt pilnvara – juridisks akts, kas apliecina vienas rīcībspējīgas personas doto pilnvarojumu otrai rīcībspējīgai personai tās pārstāvēšanai attiecībās ar trešajām personām.
Runājot par pilnvarojuma līguma nošķiršanu no pilnvaras, jānoskaidro, kas ir pilnvarojuma līgums.
Pilnvarojuma līgums, kas regulē pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās tiesiskās attiecības.
Pilnvara ir nepieciešama tāpēc, lai parādītu trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā, un informētu tās par pilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma saturu un apjomu. Šī ir vēl viena atšķirība no administratīvā procesa, jo pilnvarojuma līgums ir tikai civiltiesībās, jo administratīvajā procesā varētu noslēgt cita veida līgumu, piemēram , publisko tiesību līgumu’.
…
Vispārēji raksturojot, pilnvarojums ir tiesību kopums, ko pilnvardevējs jeb pārstāvamais piešķīris pilnvarniekam jeb pārstāvim, lai pēdējais rīkotos viņa vārdā un interesēs . Civiltiesībās parasti šo terminu izmanto, lai apzīmētu tiesību kopumu, kāds nodots pilnvarniekam uzdevuma izpildei. Līdz ar to civiltiesībās pilnvarojuma jēdziens ir cieši saistīts ar pilnvarojuma līgumu vai vienošanos, no kuras izriet pilnvarnieka tiesību un pienākumu apjoms attiecībā pret pilnvaras devēju. Tomēr jēdziena pilnvarojums un pat pilnvaras saturs administratīvajās tiesībās nav jāsaprot kā civiltiesību nozīmē izmantotā jēdziena ekvivalents.
