Demokrātiskā valstī, kur vara ir tautai, gan tiesu vara, gan izpildvara ir saistīta ar likumdevēja noteikto mērķi (paši nevar sev noteikt citus mērķus). Ja nav normas, mērķis pilda tās funkciju. Heks, ievērojot varas dalīšanas principu, iestājās par stingru tiesību piemērotāja piesaisti likumdošanas mērķim. Tiesnesis kā likumdevēja palīgs (likuma robu gadījumos).
Plašais interešu jēdziens (egoistiskās, individuālās un kolektīvās intereses) izpelnījās kritiku, jo neļauj nošķirt egoistiskās intereses no kolektīvajām. Pats Heks strikti nenošķīra reāli konkurējošas intereses no likumā nostiprinātiem vērtību spriedumiem, tāpēc viņu dažkārt pieskaita vērtību jurisprudencei.
Heka metodoloģiskie uzstādījumi (formālā ziņā) nemainīgi aktuāli. Tās ieguldījums – atgriešanās pie sociālām un politiskām reālijām/ tiesībpolitiskiem mērķiem tiesību normās. Uzstādījums, ka esam spiesti tiesību jābūtību sasaistīt ar esamību (lai zinātu, kādām jābūt normām, jāskatās, kas notiek dzīvē) – lai sasniegtu vispārējo labumu.
Zināms saturiskais elements tiesībās – taisnīguma elements kā efektivitātes aspekts (taisnīgums uzvarēs, ja ar tiesību piemērošanu tiks saniegts tiesību mērķis, ja vien tas ir saistošs). Lielāka nozīme nevis normas tekstam, bet gan uzstādījumam, kas nav pretrunā taisnīgumam (saturiskais elements – cik lielā mērā norma sakrīt ar mērķi). Juridiskā metode (tiesību tālākveidošana).
…
