1. 2005. gadā Čehijas pilsonis nopirka zirgu no Vācijas pilsoņa, ar visiem ciltsrakstiem – sertifikātu. Pēc kāda laika čehs cēla tiesību Čehijas tiesā pret vācieti, ka tas pēc pārdošanas ir nozadzis sertifikātu par zirga ciltsrakstiem. Pirmās instances tiesa noraidīja prasību – jo tāda prasība neizriet ne no līguma, ne delikta.
Pirmās instances tiesas lēmuma vērtējums? Argumenti?
Uzskatu, ka pirmās instances tiesas (Čehijas tiesas) lēmums ir pareizs, jo regulas Nr. 44/2001 1. (pirmajā) pantā ir noteikts, ka minēto regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas iestādes būtības. Ņemot vērā to, ka augstāk minētajā uzdevumā tiek saskatāms kriminālā rakstura pārkāpums, t.i., zādzība (šajā gadījumā tīša prettiesiska svešas kustamas mantas slepena bezatlīdzības nolaupīšana), līdz ar to zagli – Vācijas pilsoni (ja viņa vaina, protams, ir pierādīta) vajadzētu saukt pie kriminālatbildības.
Apkopojot augstāk minēto, secināms, ka Čehijas tiesa ir pamatoti noraidījusi Čehijas pilsoņa prasību, jo minētā prasība ietver krimināltiesiskas normas, par kuru neievērošanu ir paredzēta kriminālatbildība.
2. Latvijas valsts tiesa ar savu lēmumu atzina Lietuvas valsts tiesas lēmumu par izpildāmu. Atbildētājs pārsūdzēja šo lēmumu augstākstāvošā Latvijas valsts tiesā, kura prasību noraidīja. Apelācijas tiesa norādīja, ka tai saskaņā ar regulu nav tiesību vērtēt Lietuvas valsts tiesas spriedumu, jo tas būtu pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, kas ir nostiprinātas Latvijas valsts Satversmē un ir valsts konstitucionālo tiesību daļa.
Apelācijas tiesas lēmuma vērtējums? Argumenti?
…
