Bez tam par zvērinātu advokātu nevarēja praktizēt persona, kura bija izslēgta no muižnieku vai citas kārtas korporācijas. Arī tiesām pastāvēja iebilduma tiesības, ja pēc tiesas ieskata personai būtu nepieļaujami pārstāvēt citas personas.
Bez zvērinātiem advokātiem Krievijas impērijā civilprocesā ar attiecīgās tiesas atļauju bija tiesīgi piedalīties un citas personas pārstāvēt t.s. privātadvokāti. Privātadvokātiem likums neizvirzīja kādas konkrētas izglītības prasības. Viss tika reducēts uz spējām pārstāvēt citas personas intereses, kā arī cieņu, ko baudīja attiecīgais privātadvokāts.
2. Pagastu tiesu mērķi un uzdevumi, it īpaši pēc Krievijas impērijas tiesu reformas attiecināšanu uz Baltiju (1889).
1889.gada 9.jūlijā tika pieņemts “Baltijas guberņu pagasta tiesu nolikums/uztavs”. Likums izveidoja divpakāpju pagasta tiesu sistēmu. Pagasta tiesas bija paredzētas pie pagasta pierakstītām personām. Faktiski tās bija zemnieku kārtas tiesas. Pakāpeniski atsakoties no viduslaiku Eiropā pazīstamā cilvēku iedalījuma kārtās, arī pagasta tiesas zaudēja savu nozīmi.
…
