-
Vides katastrofa Ungārijā
Research Papers12 Civil Defence, Environmental Protection, Geography
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 2 | |
| Vides katastroga ungārijā | 3 | |
| Ierobežošana un tīrīšana | 4 | |
| Nākotnes iespējas un draudi | 5 | |
| dzīve pēc katastrofas | 6 | |
| Alumīnija rūpnīca | 6 | |
| Pieņemtie mēri | 7 | |
| Nodarītais kaitējums | 9 | |
| Cilvēku upuri | 10 | |
| Videi nodarītais kaitējums | 10 | |
| Secinājumi un priekšlikumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 | |
| pielikums | 15 |
2010. gada 4.oktobra vakarā Ungārijas rietumos, netālu no Ajkas pilsētiņas, kas atrodas 160 kilometru no Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas, no bojāta rezervuāra alumīnija ražošanas un tirdzniecības uzņēmumā noplūda tā dēvētie sarkanie dubļi, kas ir toksisks alumīnija ražošanas blakusprodukts, kā arī liels daudzums dzelzs oksīda. Incidents notika pēcpusdienā rūpnīcā "Ajkai Timfoldgyar Zrt", kas ir Ungāru alumīnija ieguves firmas „MAL Hungarian Aluminium” apakšfirma. Kopumā no bojātā rezervuāra izlija 600 līdz 700 tūkstoši kubikmetru dubļu. Šie toksiskie dubļi appludināja 40 kvadrātkilometru lielu platību, skarot sešus ciematus un daļu pilsētas.(Skat. 1.att.) Kaitīgā viela appludināja arī tuvējo dzelzceļu, traucējot dzelzceļa transporta kustību tuvākajā apkārtnē un pārtraucot vilcienu satiksmi virzienā Budapešta – Sombatheja. Un, ja toksiskie dubļi ieplūstu Donavā, nopietns piesārņojums varētu sasniegt sešas Eiropas valstis, to vidū Horvātiju, Serbiju un Rumāniju.
Toksiskie dubļi, kas izplūda no alumīnija ražotnes rezervuāra Ajkas pilsētas apkārtnē, nonāca Rābas upē. Taču 7.oktobrī ap plkst.8.30 pēc vietējā laika pie Ģēras notika tas, no kā eksperti baidījās, - bīstamā viela nonāca Donavā, radot nopietnus draudus upes ekosistēmai. Ungārijas varasiestādes paziņoja par ārkārtas stāvokļa ieviešanu trīs valsts reģionos toksisko atkritumu noplūdes dēļ. Un Ungārijas vides aizsardzības ministrs notikušo kvalificēja kā ekoloģisko katastrofu. …
Dabu, cilvēku dzīvību un veselību apdraud ne vien dabas, bet arī cilvēku izraisītās nelaimes – avārijas rūpniecības uzņēmumos, satiksmes negadījumi, ugunsgrēki, kari u.c. Īpaši lielu postu rada avārijas ķīmiskajos uzņēmumos un atomelektrostacijās, kad plašas teritorijas tiek piesārņotas ar ķīmiskajiem savienojumiem un radioaktīvajām vielām. Cilvēki mācās tikai no savām kļūdām. Diemžēl, ne visi! Par katastrofu uzskatāms negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, vai nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi. Mana referāta tēma ir „Vides katastrofa Ungārijā 2010. gadā”. Šo tēmu es izvēlējos, jo viena no šādām katastrofām notika pavisam nesen- oktobra sākumā, kad Ungārijā sabruka aizsprosts, piesārņojot plašas teritorijas un apdraudot cilvēku dzīvības. Šī katastrofa pierādīja, ka nav vajadzīgas ne vētras, ne zemestrīces, lai apdraudētu plašas teritorijas, viena sīka kļūda var novest pie postošas nelaimes, kas prasa krietnu laiku, lai no tās atgūtos.
