Vara vispārējā nozīmē ir spējas un iespējamība īstenot savu gribu, kardināli ietekmēt cilvēku uzvedību, izmantojot noteiktus līdzekļus – autoritāti, tiesības, vardarbību (ekonomisko, politisko, valsts, ģimenes u.c.).
Lai vara nenonāktu vienu vai dažu personu rokās, ir vajadzīga varas dalīšana. Tādējādi tiek nodrošināta demokrātiska valsts pārvalde.
Vēsture
Pirmo reizi varas dalīšanas princips ticis izteikts jau senajā Grieķijā 4.gadsimtā p.m.ē. ;
Jaunajos laikos: Dž. Loks (17.gs), H. Bolingbroks (18.gs.), Šarls Luijs de Monteskjē (18.gs).
Likumdošanas vara
Demokrātiskās valstīs ar likumdošanu nodarbojas īpaši vēlēta pilsoņu pārstāvības institūcija – parlaments;
ASV likumdevējinstitūcija ir Kongress (pārstāvju palāta un Senāts), Francijā – parlaments (Nacionālā sapulce un Senāts), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē – parlaments, kas sastāv no pārstāvju palātas un Lordu palātas, Latvijā – Saeima.…
