Evaluation:
Published: 21.08.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 1.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 2.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 3.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 4.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 5.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 6.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 7.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 8.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 9.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 10.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 11.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 12.
  • Summaries, Notes 'Tiesību filosofija', 13.
Extract

1.)Klasiskā vācu filozofija par publiskām tiesībām (Kants, Hēgelis, Fihte).
Vācu klasiskās filozofijas rezumējums izpaužas Hēgeļa mācībā. Hēgelis padarīja populāru valsts un sabiedrības pretnostatījumu, tajā pašā laikā noteikdams to savstarpējās attiecības. Sabiedrībā viņš saskatīja individuālo vajadzību un interešu sistēmu, kas saistīta ar tiesisko kārtību. Personas tiesību un īpašuma, ģimenes un sabiedrības jomā Hēgelis valsti atzīst par ārēju nepieciešamību, taču īstā valsts esot objektīvs gars, morāla ideja, tās mērķis esot vispārējās intereses kā tādas. Valsts īsteno brīvību ne subjektīvu iegribu vadīta, bet savas dievišķās dabas dēļ, valsts ir cilvēces augstākais mērķis. Hēgeļa filozofijā dominē vispārīguma ideja, kur atsevišķam indivīdam ir sekundāra loma. Tautas vairākum ir bezformīga masa, līdz ar to , katram nevar dot iespēju piedalīties valsts dzīvē.
Eiropas filozofijas vēsturē Hēgelis ievērojams ar to, ka ievieš vēsturiskuma principu – lietas un parādības ir jāskata to attīstībā, izmaiņās, kopsakarībās. Katra patiesība atbilst savam laikam. Hēgelis nepiekrīt vispārējai dabisko tiesību doktrīnai un norāda, ka katrai tautai savā laika posmā ir nepieciešamas dažādas tiesības. Tas nozīmē, ka ne vienmēr cilvēka saprātīgais prāts darbojas saskaņā ar sabiedrības interesēm. Līdz ar to valsts ir vispārīgu likumu darbības rezultāts.
Valsts nepastāv lai garantētu indivīdam brīvību un tiesības, tā pārstāv indivīdu intereses, taču Hēgelis uzsver, ka saprātīguma un individuālās brīvības likumam valstī ir jāapvienojas, lai indivīda mērķi pēc iespējas sakristu ar vispārējiem mērķiem. Hēgelis noliedz sabiedriskā līguma ideju, uzsvērdams, ka valsts rodas mūžigās attīstības rezultātā, valsts iekārta ir gadsimtu attīstības produkts.
Klasiskā vācu filozofja nav iedomājama bez I.Kanta. Lai gan Hēgelis daudz kritizē Kantu, taču viņa filozofiskie uzskati nebūtu bijuši iespējami bez Kanta. Abus saista piederība vienam laikmetam un kultūrai, taču savos uzskatos ir atšķirīgi. Visam pamatā Kants izvirza tēzi, ka cilvēkam ir jāpieder pie kādas valsts - viņa ideāls ir republikāniska iekārta, kas tiek dibināta saskaņā ar cilvēku brīvības principu, vienotu, kopīgu likumdošanu un ievērojot visu cilvēku vienlīdzību. Republikānisku valsts iekārtu Kants uzskata par pamatu mūžīgam mieram starp valstīm.…

Author's comment
Atlants