-
Ekonomikas pamati un makroekonomika – inflācija, bezdarbs, IKP
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 6 | |
| 1. | Nacionālā kopprodukta detalizēta analīze un aprēķini | 6 |
| 1.1 | IKP jēdziens un nozīme | 6 |
| 1.2 | IKP aprēķināšanas metodes | 6 |
| 1.3 | Nominālais un reālais IKP | 7 |
| 1.4 | IKP uz vienu iedzīvotāju | 7 |
| 1.5 | IKP un ekonomiskās izaugsmes mērīšana | 7 |
| 1.6 | IKP struktūras analīze | 7 |
| 1.7 | IKP ierobežojumi un kritika | 7 |
| 1.8 | Praktiskie piemēri un dati | 7 |
| 2. | Inflācija un tās ietekme uz ekonomiku | 8 |
| 2.1 | Inflācijas jēdziens un mērīšana | 8 |
| 2.2 | Inflācijas veidi | 8 |
| 2.3 | Inflācijas ietekme uz ekonomiku | 8 |
| 2.4 | Inflācijas kontroles instrumenti | 8 |
| 2.5 | Inflācijas prognozēšana un analīze | 9 |
| 2.6 | Inflācijas ilgtermiņa ietekme | 9 |
| 2.7 | Praktiski piemēri | 9 |
| 3. | Bezdarbs un nodarbinātības politika | 9 |
| 3.1 | Bezdarba jēdziens un mērīšana | 10 |
| 3.2 | Bezdarba veidi | 10 |
| 3.3 | Bezdarba ietekme uz ekonomiku | 10 |
| 3.4 | Algas veidošanās un nodarbinātības politika | 10 |
| 3.5 | Nodarbinātības stimulēšanas pasākumi | 11 |
| 3.6 | Starptautiskais konteksts | 11 |
| 3.7 | Praktiski piemēri | 11 |
| 3.8 | Secinājumi | 11 |
| 4. | Fiskālā politika un valsts budžets | 11 |
| 4.1 | Fiskālās politikas jēdziens | 11 |
| 4.2 | Valsts budžeta struktūra | 12 |
| 4.3 | Nodokļu politika un ietekme uz ekonomiku | 12 |
| 4.4 | Valsts izdevumu nozīme | 12 |
| 4.5 | Budžeta deficīts un valsts parāds | 12 |
| 4.6 | Fiskālās politikas instrumenti | 12 |
| 4.7 | Fiskālās politikas mērķi | 13 |
| 4.8 | Praktiski piemēri | 13 |
| 5. | Monetārā politika un centrālo banku loma | 13 |
| 5.1 | Monetārās politikas jēdziens | 13 |
| 5.2 | Monetārās politikas instrumenti | 13 |
| 5.3 | Monetārās politikas veidi | 14 |
| 5.4 | Cenu stabilitātes nozīme | 14 |
| 5.5 | Monetārās politikas ietekme uz ekonomiku | 14 |
| 5.6 | Centrālās bankas loma | 14 |
| 5.7 | Monetārās politikas ilgtermiņa ietekme | 14 |
| 5.8 | Praktiski piemēri | 14 |
| 6. | Starptautiskā tirdzniecība un eksports | 15 |
| 6.1 | Starptautiskās tirdzniecības jēdziens | 15 |
| 6.2 | Eksporta un importa nozīme | 15 |
| 6.3 | Salīdzinošās priekšrocības teorija | 15 |
| 6.4 | Muitas tarifi un kvotas | 16 |
| 6.5 | Brīvās tirdzniecības līgumi | 16 |
| 6.6 | Globalizācijas ietekme | 16 |
| 6.7 | Starptautiskās finanšu institūcijas | 16 |
| 6.8 | Praktiski piemēri | 16 |
| 7. | Mārketinga psiholoģija un patērētāju uzvedība | 16 |
| 7.1 | Patērētāju uzvedības jēdziens | 17 |
| 7.2 | Pirkuma lēmumu process | 17 |
| 7.3 | Kopējais un robežlabums | 17 |
| 7.4 | Budžeta ierobežojums un izvēles līkne | 17 |
| 7.5 | Reklāmas un zīmolu ietekme | 17 |
| 7.6 | Digitālā mārketinga nozīme | 18 |
| 7.7 | Praktiski piemēri | 18 |
| 8. | Krīžu vadība un biznesa nepārtrauktība | 18 |
| 8.1 | Krīžu vadības jēdziens | 18 |
| 8.2 | Krīžu veidi | 18 |
| 8.3 | Biznesa nepārtrauktības plānošana | 19 |
| 8.4 | Finanšu krīžu ietekme uz uzņēmumu | 19 |
| 8.5 | Pandēmiju ietekme | 19 |
| 8.6 | Krīžu vadības instrumenti un metodes | 19 |
| 8.7 | Praktiski piemēri | 19 |
| 8.8 | Secinājumi | 20 |
| 9. | Ilgtspējīga attīstība uzņēmējdarbībā | 20 |
| 9.1 | Ilgtspējīgas attīstības jēdziens | 20 |
| 9.2 | ESG principi | 20 |
| 9.3 | Zaļā ekonomika | 20 |
| 9.4 | Ekonomiskais ieguvums | 20 |
| 9.5 | Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas | 21 |
| 9.6 | Riska vadība ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā | 21 |
| 9.7 | Praktiski piemēri | 21 |
| 9.8 | Secinājumi | 21 |
| 10. | Vadība un organizāciju efektivitāte | 21 |
| 10.1 | Vadības jēdziens | 21 |
| 10.2 | Organizāciju efektivitātes jēdziens | 22 |
| 10.3 | Lēmumu pieņemšana | 22 |
| 10.4 | Līderība organizācijā | 22 |
| 10.5 | Organizācijas struktūra un efektivitāte | 22 |
| 10.6 | Procesu un resursu vadība | 22 |
| 10.7 | Organizāciju adaptācija un inovācijas | 23 |
| 10.8 | Praktiski piemēri | 23 |
| 11. | Startapa izveide un inovācijas vadība | 23 |
| 11.1 | Startapa jēdziens | 23 |
| 11.2 | Inovācijas vadības nozīme | 23 |
| 11.3 | Biznesa ideju attīstība | 24 |
| 11.4 | Investoru piesaiste | 24 |
| 11.5 | Startup ekosistēma | 24 |
| 11.6 | Inovāciju stratēģijas | 24 |
| 11.7 | Praktiski piemēri | 24 |
| 11.8 | Secinājumi | 24 |
| 12. | Finanšu tirgi un investīciju analīze | 24 |
| 12.1 | Finanšu tirgu jēdziens | 25 |
| 12.2 | Finanšu instrumenti | 25 |
| 12.3 | Investīciju analīzes veidi | 25 |
| 12.4 | Investīciju stratēģijas | 25 |
| 12.5 | Akciju tirgus | 25 |
| 12.6 | Obligāciju tirgus | 26 |
| 12.7 | Investīciju portfeļu pārvaldība | 26 |
| 12.8 | Praktiski piemēri | 26 |
| 12.9 | Secinājumi | 26 |
| 13. | Ekonomikas pamati un makroekonomika | 26 |
| 13.1 | Ekonomikas pamatu jēdziens | 26 |
| 13.2 | Makroekonomikas jēdziens | 27 |
| 13.3 | Nacionālais kopprodukts un tā aprēķināšana | 27 |
| 13.4 | Inflācija un deflācija | 27 |
| 13.5 | Bezdarbs | 27 |
| 13.6 | Ekonomiskā izaugsme | 27 |
| 13.7 | Fiskālā un monetārā politika | 28 |
| 13.8 | Praktiski piemēri | 28 |
| 13.9 | Secinājumi | 28 |
| 14. | Krīžu vadība un biznesa nepārtrauktība | 28 |
| 14.1 | Krīzes jēdziens un veidi | 28 |
| 14.2 | Krīžu vadības principi | 29 |
| 14.3 | Biznesa nepārtrauktības plānošana (Business Continuity Planning) | 29 |
| 14.4 | Finanšu krīžu vadība | 29 |
| 14.5 | Pandēmiju un veselības krīžu vadība | 29 |
| 14.6 | Tehnoloģiju un kiberdrošības krīžu vadība | 29 |
| 14.7 | Praktiski piemēri | 29 |
| 14.8 | Secinājumi | 30 |
| 15. | Ilgtspējīga attīstība uzņēmējdarbībā | 30 |
| 15.1 | Ilgtspējīgas attīstības jēdziens | 30 |
| 15.2 | ESG principi uzņēmējdarbībā | 30 |
| 15.3 | Zaļās ekonomikas principi | 30 |
| 15.4 | Sociālā atbildība uzņēmējdarbībā | 31 |
| 15.5 | Ilgtspējīgas inovācijas | 31 |
| 15.6 | Finanšu un investīciju nozīme ilgtspējībā | 31 |
| 15.7 | Praktiski piemēri | 31 |
| 15.8 | Secinājumi | 31 |
| 16. | Kopsavilkums un izmantotā literatūra | 31 |
| 16.1 | Galvenie secinājumi | 32 |
| 16.2 | Ieteikumi praktiskai lietošanai | 32 |
| 16.3 | Izmantotā literatūra | 32 |
Ievads
Ekonomika ir zinātne, kas pēta preču un pakalpojumu ražošanu, sadali un patēriņu sabiedrībā. Tā nodrošina sapratni par to, kā resursi tiek izmantoti ierobežotā daudzumā, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un vēlmes. Ekonomikas pamatjēdzieni ir saistīti ar pieprasījumu un piedāvājumu, cenu veidošanos, ražošanas procesiem, tirgus struktūrām, darba tirgu un valsts lomu ekonomikā.
Makroekonomika ir ekonomikas nozare, kas pēta ekonomiku kā veselumu. Tā aplūko tādus lielumus kā nacionālais kopprodukts (IKP), inflācija, bezdarbs, fiskālā un monetārā politika. Makroekonomika palīdz izprast ekonomikas ciklus, krīzes un ilgtermiņa izaugsmes iespējas, kā arī valsts politikas ietekmi uz ekonomiku.
1. Nacionālā kopprodukta detalizēta analīze un aprēķini
Nacionālais kopprodukts (IKP) ir centrālais makroekonomiskais rādītājs, kas parāda valsts ekonomiskās aktivitātes apjomu noteiktā laika periodā. Tas ļauj izvērtēt valsts ekonomikas lielumu, izaugsmes tempu, dzīves līmeni un salīdzināt dažādu valstu ekonomikas. IKP tiek plaši izmantots gan politikas veidotāju, gan investoru, gan uzņēmumu lēmumu pieņemšanā.
…
Šis konspekts aptver mūsdienu uzņēmējdarbības un ekonomikas būtiskākās jomas – projektu vadību, finanšu tirgus analīzi, makroekonomiku, krīžu vadību, ilgtspējīgu attīstību, digitālo mārketingu, sociālo mediju analītiku, personīgā zīmola veidošanu un kiberdrošību. Konspekts nodrošina teorētisko pamatu, praktiskus piemērus un rīkus stratēģisku lēmumu pieņemšanai uzņēmumos un individuālai profesionālai attīstībai.
































