-
Valsts suverenitātes koncepts mūsdienu starptautiskajās tiesībās
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | SUVERENITĀTES JĒDZIENS | 4 |
| 2. | SUVERENITĀTE UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS | 7 |
| 3. | APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJA | 11 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 15 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 16 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. secinājums: Satversmē nav noteikts starptautisko tiesību pārākums pār Satversmi. Tieši pretēji, no Satversmes otrā panta izriet Satersmes kā tautas gribas izpausmes pārākums pār jebkādiem citiem ārējiem normatīvajiem aktiem.
2. secinājums: mūsdienās valstīm esoša nepieciešamība slēgt līgumus vienai ar otru, kā arī nepieciešamība veidot un iesaistīties dažādās starptautiskās vienībās, kas ir raksturojams ar jēdzienu – globalizācija, ir ietekmējusi klasisko suverenitātes jēdziena izpratni un tiesību doktrīnā ir atrasts veids, kā šo valstu sadarbošanās nepieciešamību samērot ar suverenitātes jēdzienu. Tas nozīmē ievērojamas izmaiņas suverenitātes jēdziena izpratnē.
3. secinājums: atkāpšanās koncepts pamatā balstās uz paražu tiesībām, kas paredz, ka par savu nodomu izbeigt līgumu vai izstāties no tā citām līguma dalībvalstīm ir jāpaziņo ne vēlāk kā 12 mēnešus iepriekš, starptautiskie līgumi var arī neparedzēt atkāpšanās noteikumus, tādējādi līgumslēdzējpusēm var rasties neskaidrības par atkāpšanās tiesībām un kārtību, kā arī pastāv risks, ka starp attiecīgajām valstīm var rasties neskaidrības un pārpratumi, pat konflikti, jo vienas valsts atkāpšanās no līguma parasti nav pārējo līguma pušu interesēs.
Priekšlikums: ANO izveidot vienu universālu normatīvo aktu, kas atrunātu vispārīgos atkāpšanās un izstāšanās noteikumus, kas būtu saistoši attiecīgajām organizācijas dalībvalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem subjektiem, kas ratificē attiecīgo noregulējumu.
…
Mūsdienās valstu savstarpējās attiecības ir krasi izmainījušās no tā, kādas tās bija, piemēram, pirms 100 gadiem. Globalizācijas procesu dēļ mūsdienās valstu savstarpēja sadarbība kā ekonomiski, tā arī militāri un politiski ir kļuvusi par vitālu nepieciešamību, tādējādi ir krasi mainījies pats starptautisko tiesību koncepts un tā noregulēšanas mehānismi. Taču, izmaiņas vienā sfērā noved pie izmaiņām citās sfērās. Tādējādi ir būtiski noskaidrot, kā šāda starptautisko tiesību attīstība ietekmē valstu suverenitāti. Darba autors izpētīs starptautisko attiecību būtību tieši suverenitātes aspektā. Tiks noskaidrots suverenitātes jēdziena saturs gan no nacionālā, gan starptautiskā skatījuma un izstrādāti attiecīgie secinājumi par attīstības tendencēm. Pētījuma objekts: valsts suverenitāte. Pētījuma priekšmets: valsts suverenitātes koncepts mūsdienu starptautiskajās tiesībās. [..] Tātad, mūsdienu starptautisko tiesību izpratnē valstis attiecības galvenokārt var noregulēt - slēdzot starptautisku līgumu ar citu valsti vai valstīm, tādējādi uzņemoties saistības un zināmā mērā pakļaujot savu suverenitāti. Starptautisko līgumu definējums - skaidri izteikta valstu (arī citu starptautisko tiesību subjektu) vienošanās par savstarpējo attiecību regulēšanu saskaņā ar šajā līgumā norādītajām tiesībām un pienākumiem(25) , jau pašā pamatā norāda, ka ir valstu savstarpēja vienošanās. Tā pat valstis var iestāties starptautiskās organizācijās (ANO, UNESCO), dibināt savienības (ES, NVS), konfederācijas (Amerikas Valstu Konfederācija) un apvienoties federācijās. Visi šie attiecību noregulēšanas veidi zināmā mērā ierobežo valstu suverenitāti, taču būtiskais elements, kura dēļ valstis saglabā savu suverenitāti, ir [..]
