| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 1.1. | Izglītība | 4 |
| 1.2. | Skolas neapmeklētība | 5 |
| 1.3. | Skolotāju tiesības, pienākumi un konfliktsituācijas ar bērniem | 5 |
| 1.4. | Skolēnu un skolotāju konfliktu risināšana Vācijā | 6 |
| 1.5. | Disciplīna skolā | 7 |
| 1.6. | Izslēgtie | 8 |
| 2. | Praktiskā daļa | 9 |
| 2.1. | Intervija ar Vadakstes pamatskolas 5.-9.klases latviešu valodas skolotāju | 9 |
| 2.2. | Anketu apkopojums | 10 |
| 2.2.1. | Informētība par tiesībām un pienākumiem | 10 |
| 2.2.2. | Vecums, no kāda sākas kriminālatbildība | 12 |
| 2.2.3. | Vai valsts var pastāvēt bez cilvēktiesībām un pienākumiem | 13 |
| 2.2.4. | Bērniem ir pārāk daudz tiesības un pārāk maz pienākumu | 15 |
| 2.2.6. | Bērni pilda savus pienākumus | 18 |
| 2.2.7. | Skolēnu tiesības un pienākumi apspiež skolotāju tiesības | 19 |
| 2.2.8. | Latvija ir tiesiska valsts | 21 |
| Secinājumi | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 23 | |
| Anotācija | 24 | |
| Pielikums | 25 |
Secinājumi
Meklējot informāciju par bērnu tiesībām un pienākumiem skolā varēja atrast ļoti daudz un plašu informāciju ne tikai par bērnu tiesībām un pienākumiem, bet arī par konfliktsituācijām skolēnu, vecāku un skolotāju starpā. Studējot literatūru un apkopojot, darba gaitā iegūtie secinājumi bija:
• Neatkarīgi no bērna finansiālā stāvokļa, viņam ir tiesības uz bezmaksas obligāto izglītību.
• Bērniem, kam nav obligātā izglītība un kas neiet skolā, ar likumu nekādu sodu piespriest nevar.
• Vecuma grupa, kas visbiežāk pārkāpj tiesības un pienākumus ir no11-16 gadiem.
• Skolās visbiežāk tiek pārkāptas nevis bērnu tiesības, bet gan skolotāju tiesības.
• Latvijā nav sakārtota likumdošana, jo nav reāli zināmas skolotāju tiesības.
• Skolotājas neziņā, ko darīt ar nevaldāmiem skolēniem, nereti nodara sev kaitējumu, jo viņas nav informētas, kas konkrētā situācijā ir jādara.
• Skolēni, izmantojot savas tiesības, apspiež skolotāju un tādējādi var rasties konfliktsituācijas.
• Vairums bērni spekulē ar savām tiesībām un pienākumiem, jo bērnu tiesības un pienākumi nav pielāgoti citu tiesībām un pienākumiem un bērni viegli tās var apiet.
• Lai arī bērni spekulē un izmanto savas tiesības, viņi nemaz konkrēti tās nosaukt nevar- tātad nezina. Viņi tikai zina, ka viņiem tādas ir un viņiem ir.
• Iedzīvotāji uzskata, ka vairums bērni savas tiesības izmanto savtīgos nolūkos.
• Bērni ar hiperaktīvu noslieci parasti izraisa konfliktsituācijas, lai gan viņiem atzīmes nav sliktas. Tādā veidā viņi tiecas pēc lielākas uzmanības.
• Pienākumu un tiesību neievērošana, parasti noved pie barbariskas rīcības.
• Vairums Latvijas iedzīvotāji nezina, vai Latvija vispār ir tiesiska valsts.
…
Zpd Katrā demokrātiskā valstī ir savas cilvēktiesības un pienākumi. Visiem cilvēkiem ir savas tiesības un pienākumi, kuras viņam ir jāpilda, taču ne visa likumdošana ir pilnībā sakārtota, līdz ar to var spekulēt ar savām tiesībām un pienākumiem. Viena vecuma grupa, kas to dara, ir bērni. Kas ir bērns – par bērnu uzskatāma jebkura persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ja vien pēc likuma, kas attiecas uz bērnu, viņa pilngadība neiestājas agrāk. Šo tēmu izvēlējos tādēļ, lai izprastu skolēnu un skolotāju attiecības, lai uzzinātu, cik lielā mērā bērni spekulē ar savām tiesībām un pienākumiem. Zinātniski pētnieciskā darba mērķis - izpētīt, vai bērni ievēro savas tiesības un pilda pienākumus, vai bērni spekulē ar savām tiesībām. Kādas ir skolotāju un bērnu savstarpējās attiecības. Kā rodas konfliktsituācijas starp bēriem un skolotājiem. Hipotēze - bērni, neievērojot savus pienākumus, spekulē ar savām tiesībām, līdz ar to gūstot sev labumu nemaz, nedomājot par sekām. Pētnieciskā darba uzdevumi: • izpētīt literatūru un apkopot materiālus; • izveidot anketu; • intervija. Pētījuma objekts – bērni un skolotāji, sabiedrība. Pētnieciskās metodes: • materiālu vākšana un apkopošana; • sabiedrības aptauja; • interviju pētīšanas metode; • anketu atbilžu analīze, sistematizācija.
