Author:
Evaluation:
Published: 02.03.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 1.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 2.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 3.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 4.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 5.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 6.
  • Research Papers 'Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezer', 7.
Extract

VIDES PROBLĒMSITUĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS
Vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas izstrādāju vienai konkrētai vides problēmai savā darba vietā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (turpmāk ZBR). Vides problēma ir randu pļavu strauja aizaugšana ar niedrēm. Šīs pļavas no biodaudzveidības aspekta ir ārkārtīgi unikāls un ļoti vērtīgs biotops. Tas ir Latvijā vienīgais augošais herbārijs, kur 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu, to starpā 37 Latvijas Sarkanajā Grāmatā, kā arī dažādu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās ierakstītas augu sugas. Tā ir arī starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. ZBR randu pļavas aizņem teritoriju Vidzemes jūrmalas posmā no Ainažiem līdz Kuivižiem. Pļavu straujā aizaugšana ar niedrēm katastrofāli samazina biodaudzveidību tajās un tādēļ šī vides problēma ir kļuvusi par aktuālu jautājumu ne tikai ZBR, bet arī citās dabas aizsardzības organizācijās Latvijā.
Šobrīd vides komunikācijas process saistībā ar šīs problēmas risināšanu norisinās diezgan intensīvi, taču pagaidām vēl nav devis īpaši labvēlīgus rezultātus pašām randu pļavām.
 Pirmkārt, vides informāciju sniedz LIFE projektā “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” iesaistītās organizācijas, kā arī ļoti retos gadījumos masu mēdiji. Šīs vides informācijas pozitīvā puse ir profesionalitāte un kvalitāte. Tas nozīmē, ka pieejamā informācija ir patiesa, precīza, zinātniski pamatota, aptver arī dažādus viedokļus un nevar izraisīt pārpratumus vai ietekmēt sabiedrības vides apziņu “nepareizi”. Negatīvā puse ir pasīvisms – tas nozīmē, ka informāciju saņem tikai tie cilvēki, kurus šī informācija interesē, viņi to meklējot internetā vai akadēmiskos izdevumos arī var atrast, taču tā sabiedrības daļa, kas nav ieinteresēta, šo informāciju praktiski nesaņem vai arī saņem ļoti maz. Tomēr konkrētai sabiedrības daļai būtu ļoti būtiski saņemt tieši šo informāciju, ja viņus skar randu pļavu problēmas.

Author's comment
Atlants