Pierādīšana krimināllietā ir likumā noteikta darbība faktisko ziņu ieguvei, to procesuālai nostiprināšanai, pierādījumu novērtēšanai un pārbaudei patiesības noskaidrošanās interesēs krimināllietas ietvaros.
Pierādījumi ir jebkuri fakti, uz kuru pamatā izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis un tiesa likumā noteiktajā kārtībā nosaka Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju esamību, vai neesamību, šo nodarījumu izdarījušās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareiza izlemšanā.
Pierādīšanas un pierādījuma jēdzienu aizsākumi un sākotnējā izpratne meklējama loģikas zinātnē. Pierādīšanas uz izzināšanas jēdzienus kriminālprocesā ir nepieciešams nošķirt.
Pierādīšanas kriminālprocesā ir kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā veikta procesa dalībnieka darbība, kas izpaužas kā apgalvojuma krimināllietā noskaidrojamu (noskaidrotu) apstākļa paziņošana kriminālprocesa likumā noteiktam adresātam un šā apgalvojuma pamatošana ar likumā pieļautiem līdzekļiem, un kas tiek izdarīta nolūkā pārliecināt adresātu par apgalvojuma patiesumu.
Viens no kriminālās tiesvedības nosacījumiem ir patiesības noskaidrošana. Pienākums noskaidrot patiesību ir noteikts likumā. Visa tiesu un izmeklēšanas darbību kārtības īstenošana tiek orientēta patiesības noskaidrošanai un taisnīgas tiesvedības nodrošināšanai. …
