Secinājumi
Tātad izpētot šo tēmu beigu beigās varu secināt, ka ar likuma pantiem viss ir kārtībā un vaina ir pašā uzņēmumā un tā kontrolē. Un domāju, ka tā arī ir lielākā problēma, jo uzņēmuma vadītāji, darba devēji nepievērš pietiekami lielu uzmanību tam kā tiek pildītas šīs prasības viņu vadītajos uzņēmumos. Kaut arī tas ir viens no viņu pamatpienākumiem, kas aprakstīts arī šajos MK noteikumos: Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs. Manuprāt labākais atrisinājums šai problēmai būtu tieši no valsts iestāžu puses veikt stingrāku uzņēmumu kontroli. Un šo prasību neievērošanas gadījumos sodīt darba devējus ar bargākām sankcijām. Un varbūt, tad arī situācija varētu uzlaboties. Jo izskatās, ka mūsdienu pasaulē bez iebiedēšanas ar lieliem naudas sodiem nekas nedarbojas. Kā arī viens no variantiem, ja tas vēl netiek darīts veikt plašāku pieredzes apmaiņu ar valstīm, kur šīs problēmas apkarošana ir augstākā līmenī un ar prasību neievērošanu darba vietās nav tik lielas problēmas. Latvijas Republikā kontroli par uzņēmumiem veic Valsts darba inspekcija, kas arī izvērtē katras pārbaudītās darba vietas atbilstību šiem noteikumiem. Protams, ir daudz un dažādi blakus apstākļi, kas ļauj vai neļauj izpildīt šos noteikumus, taču tomēr vajadzētu censties tos izpildīt pēc iespējas precīzāk. Jo labāk tiks izpildītas šīs prasības, jo komfortablāka un draudzīgāka vide būs darbiniekam un darba ražīgums un kvalitāte palielināsies.
…
