-
Atsavinātāja atbildība pirkuma līgumā par preces kvalitāti, daudzumu un atbilstību līgumā noteiktajam
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
1. | LIETAS TRŪKUMI UN ĪPAŠĪBAS | 5 |
2. | ATSAVINĀTĀJA ATBILDĪBA PAR PRECES KVALITĀTI, DAUDZUMU UN ATBILSTĪBU LĪGUMĀ NOTEIKTAJAM | 8 |
3. | GADĪJUMI, KAD ATSAVINĀTĀJS TIEK ATBRĪVOTS NO ATBILDĪBAS PIENĀKUMA | 14 |
4. | TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI | 18 |
KOPSAVILKUMS | 24 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 25 |
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1.Zaudējumu atlīdzība nav efektīvākais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, jo darbojais tikai pie apstākļa, ja ota puse var pierādīt, ka atsavinātājs ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus, vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības un kā ir redzams no pašlaik esošās Latvijas tiesu prakses- ļaunu nolūku vai informācijas apzinātu noklusēšanu ir ļoti grūti pierādīt.
2.Latvijas Civillikuma tiesību normas neregulē specifiskus ar atsavināšanas līgumiem saistītus problēmjautājumus, lai rastu iespējamos šādu situāciju risinājumus ir nepieciešamas detalizēti izzināt citu speciālo likumu tiesību normas, kā, piemēram, Komerclikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c., kuru normatīvais regulējums ir pat ļoti plašs.
3. Ir nepieciešams atrast efektīvākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ieguvēja tiesību aizsardzībai (konkrētāk- kā gūt zaudējumu atlīdzību), jo šobrīd praksē pastāv problēmas ar esošo tiesību aizsardzības līdzekļu pielietojumu- pierādījumu nepietiekamība, neiestājas likumā noteiktie nosacījumi, lai šo prasību varētu izmantot, atsavinātājs neatzīst savu atbildību un nevēlas vienoties par citiem risinājumiem- cenas samazinājumu, īstās preces piegādi vai kā tamlīdzīgi.
…
Neviens pircējs mūsdienās nav pasargāts no iespējamības saņemt nekvalitatīvu preci, kurai ir kvalitātes vai juridiska rakstura trūkumi, tāpat, neviens nav pasargāts arī no negodīgiem komersantiem. Neskatoties uz grozījumu veikšanu likumos, negodīga komercprakse turpina pastāvēt. Īpaši ir sācis pieaugt to gadījumu skaits, kas saistīts ar “zaļmaldināšanu”. Kā ir konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šāda prakse, kas pazīstama kā “zaļmaldināšana”, palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz vidi, un šo aspektu ņem vērā, izdarot izvēli). Tāpat, aktuāla problēma ir arī pirkumi, kas tiek iegādāti izmantojot distances līgumu, piemēram, pircējs tiek maldināts par piedāvātās preces pieejamību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2020.gadā tirgotājam SIA Kasija par šādu pārkāpumu bija piemērojis 1580 eiro sodu, liecina PTAC sniegtā informācija. Tirgotājam arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi.
