Kolīziju tiesību norma ir norma, kura nosaka kādas valsts tiesības ir piemērojamas attiecīgajām CT attiecībām un konkrēti ar ārvalsts elementu. Kolīziju normas pēc struktūras atšķiras no vispārīgo tiesību normu struktūras. Galvenās atšķirības ir tās, ka kolīziju normām nav hipotēzes un sankcijas. Zināmā mērā ir līdzība ar dispozīciju, jo kolīziju normām tas ir apjoms un sastāvs. Katras kolīziju normas uzdevums ir atrisināt jautājumu – kuras valsts likumdošana ir pielietojama strīdos? Pirms kolīziju normas pielietošanas ir jānoskaidro vai puses nav izpaudušas gribu attiecībā uz to, kurai likumdošanai tās pakļauj savas attiecības un ja puses ir vienojušās, tad viņu attiecības izskata pēc viņu izvēlētās likumdošanas. Ja puses nav izpaudušas savu gribu, tad tiek piemērotas kolīziju normas. Kolīziju norma pēc būtības neregulē attiecīgo jautājumu, bet tikai norāda, kādas konkrētas valsts materiālās normas ir jāpiemēro un tikai uz šīs normas pamata var atrisināt jautājumu pēc būtības. Kolīziju normas var tikt fiksētas valstu likumdošanas aktos un starptautiskos līgumos. Kolīziju norma ne tikai norāda kādā virzienā jāturpina saistošās tiesību sistēmas veidošana, bet arī nosaka to, ka cita tiesību sistēma nav piemērojama šīm attiecībām. Līdz ar to kolīziju norma darbojas nepārtraukti.…
