-
Černobiļas AES sprādziens
Lai gan aizritējuši jau 22 gadi kopš avārijas, šī katastrofa turpina ietekmēt daudzu Ukrainas, un ne tikai Ukrainas, iedzīvotāju dzīvi un veselību.
Stacijā tika nodarbināti daudzi apkārtējie iedzīvotāji, kuri saņēma dažādus labumus: algas piemaksas, ceļazīmes, utt., kompensējot viņu darba apstākļu kaitīgumu. Taču vai visi šie labumi spēj vērst par labu cilvēka veselībai nodarīto ļaunumu, tuvinieku nāvi un nemitīgas bailes?
Radiācijas ietekmē īpaši aktivizējās vēža slimības rašanās vairogdziedzerī. Vairāk kā pieaugušie, radiācijas dēļ cieta tikai vēlāk pēc avārijas piedzimušie bērni, kuri piedzima nepilnvērtīgi. Daudzas ģimenes cieta no tuvinieku zaudējuma.
Mūsdienās vēl joprojām šīs katastrofas sekas ir ļoti lielas un neatgriezeniskas. Cilvēkiem turpina pasliktināties veselība, dzimst nepilnīgi bērni, palielinās vēža slimnieku skaits utt. Pirmajā brīdī liekas, ka tā nevar būt. Šī radiācija nevar pastāvēt visu mūžu, taču tā tas diemžēl ir. Ja ne visu mūžu, tad tuvākos 200 gadus noteikti. …
Šī postošā avārija notika Černobiļas atomelektrostacijā 1986.gada 26.aprīlī pulst.01:24 pēc vietējā laika. Tā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60% no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par Padomju atomelektrostaciju drošību, ierobežojot tās attīstību uz vairākiem gadiem. Praktiski neiespējams precīzi noteikt Černobiļas katastrofas rezultātā cietušo un bojā gājušo skaitu, taču tas viennozīmīgi ir ļoti liels. Lai gan aizritējuši jau 22 gadi kopš avārijas, šī ...