2010. gadā stājās spēkā Konvencijas 14. Protokols, kas uzlabotu Cilvēktiesību procesuālus jautājumu risinājumus un sniedz iespēju ES iespēju tai pievienoties.
Līguma par ES 6.panta 2.punkts paredz, ka ES pievienosies Konvencijai. Līdz ar šo pievienošanos ES kļūtu par pilnvērtīgu līgumslēdzējas pusi un Cilvēktiesību tiesa būs kompetenta veikt pārbaudi par ES darbības tiesiskumu. Tomēr tāpat kā Harta, arī Konvencija, nerada pilnu pamattiesību apjomu, bet gan vērtēt vai Savienība ir/nav pārkāpusi Konvenciju. Svarīgi ir saglabāt Savienības tiesību sistēmas autonomiju.
Pievienošanās līguma projekts nosaka, ka Savienība pievienojas Konvencijai ar pirmo un sesto protokolu iedibinot principus ES un Eiropas Padomes savstarpējai mijiedarbībai. ES nekļūs par Eiropas Padomes locekli, tomēr ES daļēji ir jāiesaistās Konvencijas struktūrās Tā nodrošinot ES integrāciju Konvencijas sistēmā. Tāpat projekts nosaka Savienības pārstāvniecību Eiropas Padomes Ministru komitejas darbā un Savienības līdzdalību ar Konvenciju saistītu izdevumu segšanā. Vissvarīgākās izmaiņas ir saistītas ar Cilvēktiesību tiesu, jo ES tiesai ir iespējas sniegt savu vērtējumu par Savienību tiesību normu atbilstību Konvencijai pirms sprieduma pieņemšanas Cilvēktiesību tiesā – tātad ieviešot līdzatbildētāja mehānismu. Savienības dalībvalsts var kļūt par līdzatbildētāju tādās lietās, kuras ierosinātas pret Savienību vai tās dalībvalstīm.
Līdz ar Savienības pievienošanos Konvencijai, Luksemburgas un Strasbūras tiesas savstarpējās attiecības būs noteiktas normatīvā aktā.…
Izskatot jautājumu par ES integrācijas problēmām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību Konvencijas (turpmāk tekstā: Konvencija) sistēmā, secinu, ka sabiedrības integrācija, un tieši - ES integrācija – kas ir par tādu uzskatāma, nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgas valsts ietvaros. Tā ir lojalitāte pret konkrēto valsti vai valstu savienību un apziņu, ka ikvienas personas kā indivīda nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar šo valstu savienības nākotni, stabilitāti un drošību. .....kā galveno varu norādīt problēmu, ka Eiropas tiesībās ir supranacionāla tiesību sistēma, tās pārklāj vienas valsts administratīvās un teritoriālās robežas, jo Eiropā ir trīs dažādi līdzās pastāvoši pamattiesību avoti: nacionālo tiesību avoti, starptautisko tiesību avoti, piemēram, Konvencija, un ES tiesību avoti. Dažādās tiesību sistēmas pastāv līdzās, tomēr katrai ir savas pamattiesības.
