Mēs esam Zemes iedzīvotāji, un mūsu saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru1 un faunu2. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus, mieloties ar veselīgu pārtiku un pasniegt pilnvērtīgu lopbarību dzīvniekiem. Taču pēdējos 50 gados, aizbildinoties ar bada likvidēšanu, lauksaimnieki bez minstināšanās augsnē ber minerālmēslus un plaši lieto pesticīdus ražas palielināšanai: viņi baro augus un nerosina tos dzīt dziļas saknes un paņemt no augsnes visu sev nepieciešamo. Daudzi no mums ir motivējuši vēlmi – dzīvot «zaļajā zemē» Latvijā. Lai tā notiktu, jāsāk ar cieņu izturēties pret visa dzīvā pirmsākumu – augsni.
Lai saimniekotu videi draudzīgi, ir jābaro nevis augi, bet gan jārosina dzīvības norises augsnē. Šim nolūkam izmanto augsni uzlabojošus paņēmienus, piemēram, ievēro pareizu augseku – tīrumā mainās augi ņēmēji (graudaugi, tehniskie kultūraugi u.c.) ar augiem devējiem (visbiežāk tauriņziežiem, kuri spēj veidot uz saknēm gumiņus slāpekļa uzņemšanai no gaisa); augsnes mikroorganismus papildus pamielo ar organisko mēslojumu, dažādu zaļmēslojumu, kompostu; lieto specifiskus augsnes dzīvos organismus stimulējošus zemes apstrādes paņēmienus; izmanto dabiskus preparātus augu un kompostu apstrādei. …
