Nacionālais parks
Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Saskaņā ar IUCN(Starptautiskā dabas aizsardzības savienība).
Ķemeru nacionālais parks /ĶNP/ ir nodibināts 1997.gadā. Ģeogrāfiski Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskares punkts. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas /Krāču kalni, Zaļā kāpa u.c./, kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Senatnē zemei paceļoties, bet jūrai atkāpjoties veidojušies piekrastes lagūnu ezeri- Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Nacionālā parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30m dziļo Valguma ezeru to pakājē Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru (Lielais) tīrelis. Visā teritorijā dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi - Ķemeru kūrorta attīstības pamats .…
