Tiesību principi ir tas vadmotīvs valsts likumdošanā, kā arī tiesību realizēšanā, kas būtībā vada tiesību normu veidošanu, kā arī šī procesa galarezultātu. Es izvēlējos rakstīt par tiesību principiem, jo ir interesanti, kādus vadmotīvus izvirza sev cilvēce, veidojot tiesisku sabiedrību un starptautiskos tiesību dokumentus. Vairāk šajā referātā tiks pievērsta uzmanība Apvienoto Nāciju Organizācijas tiesību dokumentiem, tā kā pati ANO konstatē, ka: “… atzīmējot, ka milzīgās politiskās, ekonomiskās, sociālās pārmaiņas un zinātnes progress, kas norisinājies pasaulē kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu pieņemšanas, piešķir arvien pieaugošu nozīmi šiem (tiesību) principiem un nepieciešamībai tos arvien efektīvāk izmantot valstu darbībā, lai kur arī tā īstenotos…”.1 Tādēļ ir īpaši svarīgi zināt tos principus, pēc kuriem vadoties ANO veido tiesību dokumentus, kas attiecas uz visām tās dalībvalstīm.
Pēc definīcijas, visizplatītākās tiesību teorijai veltītajā literatūrā, tiesību principi ir tiesību normā izteiktās vadošās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, likumības, miera, kompromisa, humānisma, demokrātisma, atbildības par vainu un citi principi). Tie iedalās:
vispārējos principos,
nozaru principos,
starpnozaru principos…
