-
Vēstures ideoloģijas
Varam vien secināt, ka zaļā ideoloģija ir vērsta uz vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Taču, kaut arī mūsdienās ir dažādas vides kustības, sākot ar „Greenpeace” un beidzot ar mūsu pašu skolotāju Svetlanu Grūbi, kuri pašaizliedzīgi iesaistījusies dažādās vides akcijās (makulatūras vākšana, atkritumu šķirošana utt.), ir cilvēki, kuri manipulē ar vides aizsardzības idejām, tādējādi cenšoties rast savtīgu labumu no izsīkstošo resursu saceltās ažiotāžas. Vēlētos domāt, ka labākais veids kā uzlabot valsts ekonomiku ir tieši saistīts ar zaļo ideoloģiju, jo to atbalsta visā pasaulē, un mūsdienās vides aizsardzībai tiek piešķirti lieli līdzekļi. Varu vien piekrist Zemes demokrātijas aktīvistiem: „ Zaļā ideoloģija piedāvā jaunu skatījumu, kurā visi nav savstarpēji karojoši, kur mēs varam sadarboties, lai radītu mieru, ilgtspējību un taisnīgumu.” …
Zaļās ideoloģijas (saukta arī par zaļo domāšanu) aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā, kad strauji pieauga iedzīvotāju skaits, notika dažādas dabas katastrofas ( Irpīnijas zemestrīce Itālijā 1980.gadā, Hanšinas zemestrīce Japānā 1995.gadā, viesuļvētra „Endrjū” ASV 1994.gadā, Honkongas taifūns 1906.gadā) , kuru rezultātā sabiedrībā aizsākās „zaļā domāšana” - centieni saglabāt līdzsvaru starp cilvēku un vidi. Šī ideoloģija strauji izplatījās visā pasaulē, gan industriāli attīstītajās valstīs, gan attīstības valstīs, kā arī Latvijā. Protams, daba un vide ietekmē mūsu visu dzīvi un dzīves apstākļus, tāpēc šī ideoloģija tehniski ir pārāka par citām, taču – varbūt tā ir mākslīga ideoloģija, ar kuras palīdzību indivīdi spēj iekļūt valsts iekšienē un vēlāk rosināt sevis izdomātu, jaunu ideoloģiju? Vai mēs tiešām aizstāvam vidi, vai arī „velkam kažoku uz otru pusi” un tikai izliekamies?
