4. nepieciešamā aizstāvēšanās, t.i., tādu darbību veikšana, ar kurām ir nodarīts formāls likumpārkāpums, taču tas ir notices aizstāvot īpašumu, personas vai tiesības no prettiesiska aizskāruma, pie tam, ja aizsardzībai pielietotie līdzekļi ir nesamērojami ar pašu apdraudējumu.3
Termins “civiltiesiskā atbildība” Francijā, kas bija vadošā valsts civiltiesību sistematizācijā, parādījies tikai 18.gs beigās. K.Torgāns savā grāmatā publicējis A. Bitāna piedāvāto definīciju, tā skan šādi: “ Civiltiesiskā atbildība ir īpaša un jauna tiesiskā attiecība, kas rodas no likuma (tiesību normu) pārkāpuma, t.i., likumā vai līgumā noteiktā pienākuma neizpildīšanas gadījumā, un kas izpaužas pienākumā atlīdzināt (kompensēt) šī pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus vai citādi atjaunot cietušā tiesisko stāvokli pirms pārkāpuma, vai samaksāt līgumsodu, un šī pienākuma piespiedu izpilde (realizācija) tiek nodrošināta ar valsts piespiedu līdzekļiem. Civiltiesiskā atbildība pārkāpējam izpaužas negatīvu mantiska rakstura seku veidā vai arī personisko tiesību ierobežojumu vai papildpienākumu veidā.”4
…
