Šajā likumā tiek vērsta uzmanība uz ādas krāsu, ģinti, nacionālo un etnisko izcelšanās principiem, taču ne reliģiskā piederība. Šīs cietušās personas var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību. Noziegums ir ja, tiek rasistiski aizskarti cittautieši un būtu jāsoda, ja: izplata idejas, kas balstās uz rasu pārākumu naidu, kūdīšana uz rasu diskrimināciju, vardarbības pret rases pārstāvi vai grupu ar citu ādas krāsu vai izcelsmi, kūdīšanas, palīdzības sniegšana rasistiskās darbības veikšanai, tai skaitā tās finansēšana.7
„Informācijas atklātība” ir saistītas ar vienu no cilvēka pamattiesībām – vārda brīvību, tā iegūst daudz specifiskāku saturu ar tiesībām uz informācijas pieejamību. Informācijas atklātības princips ietver „brīvi meklēt, saņemt un izplatīt informāciju”. Informācijas atklātību un vārda burvību vieno tas, ka, lai izpaužot viedokli, ir jāsaņem par to kāda informācija. Informācijas atklātības princips paredz to, ka indivīds var iegūt pieeju valsts rīcībā esošai informācijai. Valstij ir pienākums atbildēt, vai tai ir prasītā informācija un kur to atrast, taču tai ir jānodrošina pieprasītā informācija. Katram informācijas ierobežojumam ir jāparedz likumā, tam ir jābūt leģitīmam mērķim un ierobežojumam ir jābūt samērojamam ar mērķi kādēļ tas ir iecerētas. Tātad jebkura informācijas atklātības principa aizsardzības paplašināšana ir atkarīga no valsts politiskās gribas to pieņemt.8
…
