Savas funkcijas valsts īsteno:
Radīdama likumus – visiem pilsoņiem, institūcijām un iestādēm obligātas rīcības normas;
Veidodama valsts administrāciju – izpildvaras institūciju sistēmu;
Valstiski svarīgu programmu īstenošana finansēdama no valsts budžeta, kuru galvenais avots ir iedzīvotāju maksātie nodokļi.
Likumdošanas vara
Demokrātiskā sabiedrībā galvenais ir valsts varas avots ir tauta, ar kuru saprot noteiktas valsts pilsoņus.
Savu varu tauta īsteno ar vēlētu pārstāvju – deputātu starpniecību.
Deputāti ir izvēlētas uzticamības personas, kuras īsteno likumdošanas varu visas tautas vārdā.
Parlamentiem ir vēsturiski izveidojusies struktūra.
Lielākā daļa parlamentu sastāv no divām palātām – augšpalātas un apakšpalātas.
Divpalātu parlaments raksturīgs federatīvām valstīm un valstīm ar senām tradīcijām (ASV, Lielbritānija, Itālija, Japāna, Krievija).
Divpalātu sistēmu atbalsta tāpēc, ka tiek sabalansētas reģionu un kopējās valsts intereses, sekmēta specializācija un līdz ar to profesionālāks ir parlamentāriešu darbs kvalitatīvāka likumu pieņemšana.
Lēmumu pieņemšanas procedūra parasti ir ilgstoša , kas neļauj operatīvi pieņemt aktuālus likumus;
Tāpēc 20.gs. pirmajā pusē bija vērojama tendence pāriet uz vienpalātas parlamentiem.
Palātas (vienpalātu parlamentu) darbu vada spīkers (priekšsēdētājs) kopā ar diviem vietniekiem.
Deputāti strādā kopējās plenārsēdēs.
Parlamentā strādā komisijas vai komitejas, kuras izveido no palātu vai visa parlamenta deputātiem. …
