-
Izmeklēšanas darbības - kratīšana un izņemšana
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Izmeklēšanas darbības | 4 |
| 1.1. | Izmeklēšanas darbību izpratne | 4 |
| 1.2. | Izmeklēšanas darbību veikšana | 4 |
| 1.3. | Izmeklēšanas darbību loks | 5 |
| 2. | Kratīšana | 6 |
| 2.1. | Kratīšanas jēdziens, mērķis, nozīme | 6 |
| 2.2. | Kratīšanā iesaistītās personas | 7 |
| 2.3. | Kratīšanas kārtība | 7 |
| 2.4. | Kratīšanas veidi | 9 |
| 3. | Izņemšana | 10 |
| 4. | Izmeklēšanas darbības protokols | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties. Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi. Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus kriminālprocesa likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī, ja tas nepieciešams, pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu.
Viens no izmeklēšanas darbību noteikums ir – pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai arī tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai aizskar personas cieņu. …
2. Kratīšana 2.1. Kratīšanas jēdziens, mērķis, nozīme Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas. Prof. Ā. Meikališa kratīšanu definē šādi: ”Kratīšana ir patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, ko veic pēc krimināllietas ierosināšanas prokurors vai izziņas izdarītājs uz tiesneša lēmuma pamata, bet neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu bez tiesneša lēmuma, taču par to paziņojot tiesnesim divdesmit četru stundu laikā, ja ir pietiekams pamats domāt, ka kādā telpā vai citā vietā vai pie kādās personas atrodas noziedzīgā nodarījuma rīki vai noziedzīgā veidā iegūtas vērtības, kā arī citi priekšmeti un dokumenti, kuriem var būt nozīme lietā un kuri izpaužas iepriekš minēto telpu, citu vietu, tai skaitā celtņu, apvidus iecirkņu u. tml., personu piespiedu apsekošanā kā arī meklējamo personu un līķu atrašanā, un kuru nolūks ir iegūt pieradījumus lietā, kā arī nodrošināt ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai iespējamo mantas konfiskāciju.
