-
Vardarbība pret bērniem
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 4 | |
| Statistika un pētījumi | 5 | |
| 1. | Bērnu populācija un bērnu skaits institūcijās | 5 |
| 2. | Statistikas dati par seksuālo vardarbību pret bērnu | 5 |
| 3. | Pētījuma dati | 7 |
| Palīdzība cietušajiem un cietušo aizsardzība kriminālprocesā | 8 | |
| Likumdošana un institucionālā sistēma Latvijā | 11 | |
| Bērnu aizsardzība no seksuālās vardarbības: normatīvie akti Latvijā | 11 | |
| Vispārīgais regulējums | 12 | |
| Konstatēšana un ziņošana | 12 | |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Secinājumi
Pieejamās informācijas (statistikas datu, LR normatīvā regulējuma), kas saistīta ar seksuālu vardarbību pret bērnu un īpaši pret bērniem, kuri aug ārpusģimenes aprūpes iestādēs, apkopojums un analīze, norāda, ka nebija specifisku datu, kas atainotu situāciju, kas saistīta ar institūcijās dzīvojošiem bērniem. Nebija pieejami dati, kas ļautu spriest par seksuālas vardarbības izplatību bērnu namos un seksuālās vardarbības veidiem, kuriem visbiežāk tika pakļauti bērni, kas dzīvoja ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Veicot pētījumu par seksuālo vardarbību pret bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, būtu svarīgi izpētīt:
Par seksuālās vardarbības biežumu institūcijā.
- Cik izplatīta, bija seksuāla vardarbība starp institūcijā dzīvojošiem vienaudžiem?
- Cik izplatīta, bija seksuāla vardarbība no vienaudžiem ārpus institūcijas?
- Cik izplatīta, bija seksuāla vardarbība no ārpusģimenes aprūpes iestādes darbinieku puses?
- Cik izplatīta bija seksuāla vardarbība bērnam, atrodoties viesģimenēs?
- Cik izplatīta bija bērnu iesaistīšana prostitūcijā?
…
Dzīvē ne vienmēr viss notiek kā skaistā grāmatā. Katram no mums kādreiz nākas saskarties ar grūtībām, pārdzīvojumiem, nelaimēm, kurām nereti nespējam saskatīt nedz sākumu, nedz galu. Bieži tas dzen mūs izmisumā, mēs izjūtam neciešamas sāpes un bailes, reizēm arī biedējošas dusmas. Psiholoģijā to dēvē par traumu, bet patiesībā tā ir cilvēcīga reakcija uz nepatīkamu, biedējošu, smagu dzīves notikumu. Ikvienam dzīvē ir savi izaicinājumi un pārbaudījumi, un mums katram ir arī savs pacietības mērs un iekšējo resursu trauks. Tomēr gandrīz ikviena traumatiska situācija atstāj pēdas, liek justies apjukušiem, bezspēcīgiem, dusmīgiem un nedrošiem. Tā maina dzīves kvalitāti un traucē virzīties uz priekšu. Traumatisko pieredzi definē nevis pēc objektīviem notikuma faktiem, bet gan pēc cilvēka subjektīvām emocionālajām reakcijām uz šo notikumu. Bērnībā piedzīvota trauma mēdz izpausties smagāk un ar ilgstošākām sekām. Bērni, kas piedzīvojuši traumu, pasauli redz draudīgu un biedējošu. Ja bērnības traumatiskā pieredze netiek pārstrādāta, bailes un bezspēcība kļūst dominējošas visa mūža garumā un iespējams pat paaugstina risku nokļūt nākamajā traumatiskajā situācijā. Kā traumas simptomi bieži novērojamas: bailes, dusmas, neadekvātas emocionālas reakcijas, šoks, noliegums, garastāvokļa svārstības, kauns, vaina, bezcerība, apjukums, nespēja veidot kontaktu ar apkārtējiem, agresija, sāpes, murgi, tiki, enurēze un citi simptomi. Atveseļošanās/ dziedināšanas process pēc traumas vienmēr prasa laiku, jo tas saistīts ar sāpīgas pieredzes apzināšanu, drošības sajūtas un uzticēšanās atgūšanu. Bērniem traumatiskās pieredzes pārstrādē/ atveseļošanās procesā jo īpaši svarīgs ir vecāku atbalsts un līdzdalība. Jo tieši mamma un tētis ar savu bezgalīgo pacietību un sapratni spēj atjaunot bērna ticību sev un apkārtējai pasaulei. Tieši mamma un tētis ar savu gudrību un pieredzi var palīdzēt bērnam saredzēt drošu nākotni. Pieredze un pētījumi rāda, ka traumas pārstrāde speciālista vadībā notiek sekmīgāka un apzinātāka.
