-
Sabiedriskās kārtības nodrošināšana, tās tiesiskie un praktiskie aspekti publisku pasākumu laikā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Anotācija | 3 | |
| Annotation | 4 | |
| Ievads | 6 | |
| 1. | Publisku pasākumu teorētiskie aspekti | 8 |
| 1.2. | Sabiedriskās kārtības jēdziens un būtība | 10 |
| 2. | Publisku pasākumu tiesiskais regulējums | 14 |
| 2.1. | Pasākumi šāda likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” kontekstā | 14 |
| 2.2. | Pasākumi šāda likuma “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums” kontekstā | 17 |
| 3. | Publisku pasākumu drošības organizācijas plāni | 21 |
| 3.1. | Atbildība par publisku pasākumu noteikumu pārkāpšanu | 24 |
| 3.2. | Valsts policijas uzdevumi un pienākumi publisko pasākumu organizācijā | 28 |
| 3.3. | Policijas darba praktiskie aspekti publisku pasākumu laikā | 30 |
| 4. | 9. maija pasākuma sabiedriskās kārtības un drošības analīze | 35 |
| 4.1. | 9. maija pasākumu statistikas datu analīze | 40 |
| 4.2. | Valsts policijas praktiskā rīcība 9. maija pasākuma laikā | 46 |
| Secinājumi | 48 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 52 |
Secinājumi
Kvalifikācijas darba pētījuma mērķis: izpētīt Valsts policijas lomu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā publisku pasākumu laikā. Darba mērķis tika sasniegts, darba autors attīstīja un analizēja vairākus aspektus, piemēram, pasākumu veidi, formas, pasākumu pieteikšanas veidi, likumi par pasākumiem, informācijas saņemšana par pasākumu, informācijas apstrāde, plāna izstrāde, drošības organizācija publisku pasākumu laikā, kā arī atbildība, ja kāds organizators vai pasākuma apmeklētājs izdara kādu no likumpārkāpumiem. Tāpat darba gaitā tika akcentēta Valsts policijas darbinieku loma pasākumu organizācijā, viņu pienākumi un uzdevumi, kā arī darba tiesiskie aspekti, kur tika analizēti likumi, kā arī policijas darbinieku ikdienas darba praktiskie aspekti.
Darba gaitā darba autors var izdarīt sekojošus secinājumus un piedāvāt vairākus priekšlikumus problēmu risināšanai:
1. Publisku pasākumu drošības apstākļu un situācijas analīzes laikā ir jāatzīmē, ka drošības nepieciešamības aktualitāte paaugstinās, līdz ar to ir jāmodernizē, jāpilnveido esošie drošības nodrošināšanas principi, darbas iespējas, jāpalielina resursi, lai nodrošinātu nepieciešamos uz drošības saglabāšanu vērstos apstākļus. Kopumā ir nepieciešams akcentēt uzmanību uz tā, ka Valsts policijas un tās struktūrvienību darbinieki spēlē vienu no lielākajām lomām publisku pasākumu laikā nodrošinot kārtību un garantējot drošību neatkarīgi no tā, kāds tas ir pasākums, tā veids, dalībnieku un apmeklētāju skaits utt. Policijas darbinieki plāno un izzina pasākuma būtību, kā arī izstrādā drošības organizācijas plānus, kuri var ietekmēt pasākumu gaitu. …
Publiski pasākumi ir pasākumi, kurus plāno juridiskas vai fiziskas pesonas un ir pieejami sabiedrībai. Par publiskajiem pasākumiem tiek uzskatīti svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumi. Izšķir vairākus publiskus pasākumus, kā arī to saturu, kas spēlē nozīmīgu lomu to drošības plānošanā. Nodaļā tiks atspoguļota informācija par publiskajiem pasākumiem, to veidiem, kā arī formām. Kā arī tiks noskaidrots sabiedriskas kārtības jēdziens un tā būtība. Nodaļa sastāv no divām apakšnodaļām. 1.1. Publisku pasākumu jēdziens, raksturojums, veidi Publiski pasākumi ir organizēta, aktīva tiesību, brīvību un interešu realizācija sabiedriskās vietās. Tas ir veids, kā apmierināt ekonomiskas, politiskas, kultūras, reliģijas un citas iedzīvotāju vajadzības. Publisks pasākums ir atvērts, pieejams katram pasākums, kuru organizē mītiņa, demonstrācijas, gājiena, svētku pasākuma, koncerta utt. veidā. Pasākumu norises gaitu var stimulēt iedzīvotāju, politisku partiju, reliģijas apvienību iniciatīva. Par publiska pasākuma mērķi tiek uzskatīta brīva savas nostājas izteikšana, kā arī prasību izvirzīšana gadījumā, ja tas skar valsts vai reģiona ekonomisku, politisku, sociālu, kultūras, kā arī ārējās politikas dzīvi. Sapulce ir iedzīvotāju pulcēšanās speciāli tam paredzētā telpā, vietā ar mērķi kolektīvi apspriest kādus sabiedrībā nozīmīgus jautājumus. Mītiņš – iedzīvotāju pulcēšanās noteiktā vietā, lai publiski izrādītu sabiedrības viedokli, nostāju par kādām aktuālām problēmām. Demonstrācija ir organizēts pasākums, kura mērķis ir izrādīt savu nostāju ar vairāku palīglīdzekļu izmantošanu (plakāti, transparanti, citas aģitācijas metodes). Gājiens – iedzīvotāju masu gājiens pēc no sākuma noteikta maršruta ar mērķi pievērst uzmanību kādām noteiktām problēmām. Pikets ir sabiedrības viedokļa izrādīšanas veids, kuru īsteno bez pārvietošanās, izmantojot skaņu pastiprinošos tehniskos līdzekļus. Piketa dalībnieki var izmantot plakātus, transparantus un citus aģitācijas paņēmienus.
Koledžas darbs.
