Tiesu precedenti ir tiesu protokolos un atskaitēs fiksētie augstāko tiesu spriedumi konkrētajās lietās, kas , nodibinot kādu tiesisku stāvokli vai iztulkojot kādu pretrunīgu likumu , vai dodot atbildi uz likumā neparedzētu jautājumu, satur vispārējās normas izklāstu un ir paraugs, kam seko citas tiesas līdzīgos faktiskos apstākļos. Tiesības, kas tādējādi veidojas no gadījuma uz gadījumu, sauc arī par kauzālajām tiesībām.
Formāli tiek uzskatīts, ka tiesa savos spriedumos vienmēr piemēro jau pastāvošās tiesību normas, kuru tā izvelk no tā vai cita likuma., lai gan patiesībā tiesu precedenti lielā mērā ir tiesu īstenots tiesību normu jaunrades produkts. Tas ir parocīgi, jo notiek bez tās atklātības un sabiedriskās domas līdzdalības, kas parasti ir saistāma ar parlamenta tiesību jaunradi. Bet līdz ko precedents pārstāj apmierināt valdošās šķiras vajadzības, tiesa viegli var to aizstāt ar citu precedentu. Parasti tas tiek darīts, meklējot atšķirības starp lietas faktiskajiem apstākļiem, kuru izskatot precedents nodibināts, un jaunās lietas apstākļiem . …
