Author:
Evaluation:
Published: 09.03.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
  • Research Papers 'Augsne Latvijā', 1.
  • Research Papers 'Augsne Latvijā', 2.
  • Research Papers 'Augsne Latvijā', 3.
  • Research Papers 'Augsne Latvijā', 4.
  • Research Papers 'Augsne Latvijā', 5.
Extract

Ievads.
Lai man būtu kāda skaidrībā no kā sastāv Latvijas augsne un ko tā labu dara, tādēļ šajā patstāvīgajā darbā centīšos aprakstīt, kāda ir augsne Latvijā, no kā tā sastāv. Tas ir jāzina, lai izprastu mūsu zemes un tās dabas apstākļu attīstības vēsturi, evolūciju. Zemes vēstures dažādajos laikmetos izveidojušies ieži ar savām īpašībām, sagulumu raksturu un šajā laikā dzīvojošo organismu ieslēgumiem glabā un atspoguļo bagātu informāciju par noteiktā perioda dabas apstākļiem. Latvijas teritorijas ģeoloģiskās attīstības vēsture ir cieši saistīta ar visas Zemes ģeoloģiskajiem procesiem. Teritorijas ģeoloģiskās attīstības vēsture atspoguļojas atsegtajos iežos upes ielejās, jūras krastos un karjeros. Zinošam cilvēkam jebkurš iežu atsegums var būt sava veida ģeoloģijas muzejs, te atrastie minerāli, iežu gabali vai pārakmeņojumi – nozīmīgi šī muzeja eksponāti.

Intensīvās lauksaimniecības noriets uzlabo vidi
Pēdējos desmit gados Latvijā intensīvās lauksaimniecības ietekme uz vidi ir jūtami mazinājusies. Galvenokārt samazinājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. No sarunām ar zemnieku konsultantiem pagastos var secināt, ka ar intensīvo lauksaimniecību, lietojot lielas minerālmēslu un pesticīdu devas, nodarbojas visai maz lauksaimnieku. Parasti ekonomisku apsvērumu dēļ minerālmēslu un pesticīdus lieto tikai atsevišķos gadījumos, lai mēģinātu labot kļūdas agrotehnikā.
Ļoti intensīvi ķīmikālijas lieto ārvalstu lauksaimnieki, kas iegādājušies zemi lietošanā Latvijā.
Vairākumam laukos dzīvojošo nav nopietnas ražojošas zemnieku saimniecības, bet gan tikai piemājas palīgsaimniecības. Liela daļa lauku paliek atmatā. Bieži šie lauki netiek pat appļauti vai noganīti, un tā tie pārvēršas par nezāļu pļavām, kas lēnām aizaug ar krūmiem vai pārpurvojas. Izveidotās meliorācijas sistēmas daudzviet vairs nedarbojas. Vēl jūtamas kolhozu laiku nepareizās augsnes apstrādes sekas. Daba šīs pieļautās kļūdas lēnām cenšas labot, bet tas ir ilgstošs process, kurā iesaistās krūmi un nezāles ar dziļu sakņu sistēmu, kas uz ilgiem gadiem no vides izspiež daudzus vērtīgus lakstaugus un veido vienkāršotas, nabadzīgas lauku ekosistēmas. …

Author's comment
Atlants