Pierādījumu novērtēšana civilprocesā

Tiesa noskaidro lietas apstākļus pēc tiesas sēde pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka kādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Puses var pierādīt faktus ar liecinieku liecībām, ekspertu atzinumiem, lietiskiem un rakstveida pierādījumiem. Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem, liesa sprieduma motīvu daļā norāda pierādījumus ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi
Tikai daži panti Civilprocesa likumā (8., 92., 93., 97., 193.), bet nepārprotami norāda pierādījumu teorijas lielo lomu lietas izspriešanā civilprocesā. Šīs un vēl citas normas vērstas uz patiesības noskaidrošanu.
Darba mērķis ir pārliecināties par pierādījumu nozīmi civilprocesā, analizējot pierādījumu novērtēšanas problēmu.
Pierādījumu novērtēšana ir viens no pierādīšanas elementiem, kas iziet cauri visam procesam, lai sasniegtu patiesību lietā.
Darba izpētes objekts ir CPL 97.panta l.daļa. Šī panta daļa izvēlēta par izpētes objektu tās neprocesuālā definējuma dēļ, kas savā būtībā nav mainījusies no pirmās Latvijas Republikas laikiem. Tā ir norma, kas reglamentē tiesas atbildīgāko uzdevumu. Tā ir norma, kuras izpilde sagādā tiesām grūtības.
Darba izstrādes gaitā izvirzīts uzdevums rast atbildes uz jautājumiem:
1.Tiesai procesa laikā jānovērtē pierādījumi, kas ir svarīgākie materiāli lietā, pēc
savas iekšējās pārliecības, tiesiskās apziņas, jābalstās uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Vai tiesa spēj novērtēt pierādījumus ar
tādiem paņēmieniem, kā to prasa likums un rezultātā sastādīt patiesībai atbilstošu
spriedumu?…