Līdz ar Livonijas ordeņa pastāvēšanas beigām, saskaņā ar Viļņas līgumu, Kurzemes un Zemgales teritorija tika piešķirta Gothardam Ketleram, kā lēnis ar hercogistes tiesībām. Gothards Ketlers 1561.gadā noslēdza ar Sigismundu II Augustu līgumu, saskaņā ar kuru ordeņa zemes tika sadalītas divās daļās un nodotas Polijas karalim, kurš Kurzemes un Zemgales daļu atdeva Gothardam Ketleram kā lēni, bet Vidzemi, Latgali un Dienvidigauniju kā Pārdaugavas hercogisti atstāja savā tiešā pārvaldē.1 Pēc Kurloviča G. un Tomašūna A. domām, saskaņā ar līgumu, ko noslēdza G. Ketlers ar Sigismundu II Augustu, Kurzemes hercogistē tika noteikta ticības brīvība, garantētas muižniecības līdzšinējās tiesības un privilēģijas, kā arī apstiprinātas vācu muižniecības privilēģijas, kā arī apstiprinātas vācu muižniecības privilēģijas ieņemt valsts amatus hercogistē. Karalim palika tikai augstākās tiesas vara. …
